Search Results

LPUAA piedalās EuroFM biedru sanāksmē Milānā 05.11.2015 2015. gada 29.-30. oktobrī Milānā, Itālijā, notikušajā EuroFM biedru sanāksmē LPUAA pārstāvēja asociācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš. LPUAA ir EuroFM (Eiropas apsaimniekošanas organizāciju tīkls) biedrs kopš 2015. gada oktobra. Jāatzīmē, ka gandrīz vienlaicīgi ar LPUAA lēmumu iestāties EuroFM pieņēma arī Francijas un Grieķijas nacionālās apsaimniekošanas asociācijas, kuru vadītāji atzīst, ka saskata labas perspektīvas šajā sadarbības formā. Latvija šobrīd ir vienīgā EuroFM pārstāvētā Baltijas valsts. Biedru tikšanās formātā tikai nelielu vietu ieņēma formāla rakstura organizācijas dalībnieku sanāksme. Darba programmu aizsāka četru respektablu pētījumu prezentācijas par apsaimniekošanas nozares perspektīvām laikposmā līdz 2040. gadam, kuras sniedza pārstāvji no Itālijas, Lielbritānijas un Šveices. Klātesošie vadošo starptautisko apsaimniekošanas uzņēmumu, izglītības iestāžu, pētniecības insitūtu un nacionālo asociāciju pārstāvji šos rezultātus diskusijā pārrunāja. Tādējādi bija vislabākās iespējas gūt ieskatus par apsaimniekošanas attīstības perspektīvām un no tām izrietošajām sekām pakalpojumu sniegšanā, izglītībā un pētniecībā. Perspektīvā apsaimniekošanas profesionālis būs atbildīgs nevis par konkrētu ēku, bet gan par noteikta skaita darbinieku produktivitāti un darbinieku mainības samazināšanu, turklāt būtisku daļu laika apkalpojamie darbinieki veiks pienākumus ārpus darbavietas, tostarp savā dzīvesvietā. Tas nav futūrisms, bet tendences, kuras vērojamas jau šobrīd. Saskatāt izaicinājumus? Iespējas? EuroFM darbs ir organizēts četros virzienos: prakses tīkla grupa (nacionālo asociāciju vadītāji), korporatīvo biedru tīkla grupa (apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji), izglītības iestāžu tīkla grupa un pētniecības institūciju tīkla grupa. Liela daļa no pasākuma tika organizēta šajās grupās, kuru dalībniekiem ir kopīgas problēmas un intereses. Tomēr ļoti noderīgs jaunievedums bija problēmorientēta darba grupu sesija otrajā tikšanās dienā, kurā piedalījās visu virzienu pārstāvji. Noderīga tādēļ, ka izglītības, prakses un pētniecības pārstāvji var būt viens otram ļoti vajadzīgi. Piemēram, 300 vadošas universitātes apsaimniekošanas virziena studentiem nepieciešams izstrādāt projektu un vajadzīgs praktisks objekts. Vecākā kursa studenti, pielietojot modernus instrumentus un liekot lietā jaunības radošumu, ir gatavi bez maksas sniegt palīdzību. Savukārt jaukta tipa biroju ēkas apsaimniekotājam nepieciešamas idejas, kā padarīt īpašumu pievilcīgāku nomniekiem un uzlabot atdevi no tā. EuroFM biedru tikšanās tiek organizētas 3 reizes gadā un tajās ir aicināti piedalīties arī LPUAA biedru augstākās vadības pārstāvji, kuriem ir interese attīstīt apsaimniekošanas pakalpojumus. Par dalību biedru sanāksmēs nav jāmaksā – jāsedz tikai ceļa un uzturēšanās izmaksas. Nākamā sanāksme notiks Štutgartē 2016. gada februārī. Mijiedarbība biedru sanāksmju laikā ar augsta līmeņa apsaimniekošanas profesionāļiem no atšķirīgām Eiropas valstīm garantē svarīgu ieskatu un arī personīgu kontaktu gūšanu sava biznesa attīstībai.

PUBLICĒTAS JAUNĀS TELPU UN TERITORIJU UZKOPŠANAS IEPIRKUMU VADLĪNIJAS 26.04.2024 LPUAA sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju ir sagatavojusi Telpu un teritoriju iepirkuma uzkopšanas vadlīniju jaunu, būtiski pilnveidotu versiju. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt pasūtītājiem uzkopšanas iepirkumu plānošanā, piegādātājiem izvirzāmo kvalifikācijas prasību noteikšanā, iepirkuma priekšmeta tehniskās specifikācijas izstrādē, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā un nozīmīgu, uzkopšanai specifisku mehānismu ietveršanai pakalpojumu līgumā. Jaunā vadlīniju versija ir universāla un ir piemērojama: pielietojot Latvijas nacionālo uzkopšanas kvalitātes standartu LVS 1051-1:2021 (INSTA 800); nepielietojot standartu LVS 1051-1:2021 (INSTA 800). Vadlīnijas pieejamas IUB un LPUAA tīmekļa vietnēs

Darba inspekcija veic aktivitātes negodīgas konkurences samazināšanai 28.06.2010 Lai cīnītos ar nereģistrēto nodarbinātību telpu uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nozarē, Valsts darba inspekcija (VDI) un biedrība Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (turpmāk – Asociācija) norāda uz nepieciešamību ieviest nodarbināto apliecības. „Līdzīgi kā būvniecības un mežistrādes nozarēs, telpu uzkopēju nodarbināto apliecību ieviešana palīdzētu cīnīties pret darbinieku nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma,” uzsver VDI direktors Arnis Luhse. „Asociācija atbalsta apliecību ieviešanu, jo jau šobrīd daudzi nozares uzņēmumi ir ieviesuši darbinieku apliecības. Darbinieku apliecības ir objektīvi nepieciešams pakalpojuma elements, kas klientam nodrošina iespēju pārliecināties par īpašumā ielaižamās personas saistību ar apkalpojošo apsaimniekošanas uzņēmumu. Tādēļ apliecību ieviešana kā obligāta prasība neradīs nekādu papildu administratīvo slogu. Apsaimniekošanas biznesā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāapzinās, ka negodīgas konkurences prakse nav ilgspējīgs risinājums un tai pakāpeniski tiek ieviesti būtiski šķēršļi,” norāda Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Garančs. VDI sadarbības līguma ar Asociāciju ietvaros plāno organizēt dažādas tematiskās pārbaudes, tai skaitā, pievērst pastiprinātu uzmanību darba aizsardzības jautājumiem – darbam augstumā, darbam ar ķīmiskām vielām u.c. Tāpat arī plānots VDI informatīvajos semināros pievērst uzmanību drošiem telpu uzkopšanas paņēmieniem. “Darba inspekcija, darbojoties kopā ar Asociāciju, var veikt pasākumus, lai sakārtotu darba tiesiskās attiecības nozarē un veicinātu drošus darba apstākļus uzkopšanas un apsaimniekošanas darbiniekiem,” norāda VDI direktors A. Luhse. Atgādinām, ka šā gada martā VDI un Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija parakstīja sadarbības līgumu, kura viens no galvenajiem mērķiem ir negodīgas konkurences ietekmes samazināšana nozarē. Līgums paredz VDI un Asociācijas informācijas apmaiņu par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmumos. Tāpat VDI apņemas sniegt konsultācijas par problēmjautājumiem darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībās, ar kuriem sastopas nozares uzņēmumi. Nolūkā sakārtot darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus nozarēs, VDI šogad noslēgusi divus sadarbības līgumus – ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju un Latvijas Drošības biznesa asociāciju.

Par asociāciju Biedrība „Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija” (LPUAA) ir darba devēju, ražotāju, piegādātāju, pētniecības iestāžu un profesionāļu apvienība, kas darbojas profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas jomā. Asociācija dibināta 2009. gadā. Tās biedriem ir saistošs LPUAA ētikas kodekss. Asociācijas pamatmērķis ir ar pragmatisku pieeju risināt apsaimniekošanas un uzkopšanas nozaru uzņēmumu kopīgās problēmas, izmantojot asociācijas kā sabiedriski politiskās varas instrumenta un sadarbības formas priekšrocības. Apsaimniekošanas un uzkopšanas nozare ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai. Apvienojot vadošos un progresīvākos nozares uzņēmumus un vienojoties par profesijas standartu ievērošanu, kopīgiem spēkiem mēs radam labvēlīgus apstākļus godprātīgu uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu darbībai un attīstībai, kā arī pamatu godīgai konkurencei tirgū un nozares prestiža celšanai. LPUAA ir plašs sadarbības partneru loks Latvijā – tā sadarbojas ar citām biedrībām, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts darba inspekciju, ilgstoša sadarbība izveidojusies ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Biedrība ir Latvijas Darba devēju konfederācijas biedre. LPUAA ir vienīgā profesionālās uzkopšanas nevalstiskā organizācija Baltijas valstīs, tā pārstāv nozares intereses Eiropas apsaimniekošanas organizāciju tīklā EuroFM. Latvijas profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas tirgus dalībnieki ir aicināti pievienoties LPUAA, lai kopīgiem spēkiem mēs varētu efektīvāk nodrošināt nozares izaugsmei nepieciešamos priekšnosacījumus.

VAI IR SVARĪGI, AR KĀDIEM LĪDZEKĻIEM UN TEHNOLOĢIJĀM UZKOPT? 08.03.2024 Uzkopšanai ir pieejami līdzekļi, sākot no ekomarķētiem un beidzot ar iedarbīgiem, taču videi un cilvēkiem potenciāli bīstamiem. Attīstās uzkopšanas iekārtu klāsts – tiek ražotas arī kompaktas mehanizētas iekārtas, kuras piemērotas nelielām platībām. Vairākiem uzkopšanas darbiem, piemēram, logu tīrīšanai, tiek piedāvāti roboti. Iekārtas kļūst videi draudzīgākas. Būves dzīves cikla pieeja sniedz iespēju projektēt ēkas tā, lai varētu uzkopt ar efektīvām tehnoloģijām. Organizācijas savā politikā apņemas saudzēt vidi, un namu pārziņi ir vieni no tiem, kam šī apņemšanās jāīsteno ikdienā. Katram ir atšķirīgas uzkopšanas vajadzības, tādēļ piemērotākās tehnoloģijas ir dažādas. Kā uzkopt, nodarot videi mazāku kaitējumu? Kā rīkoties, ja vajadzīga īpaši augsta tīrības pakāpe? LPUAA ir sagatavojusi informatīvo materiālu par uzkopšanas tehnoloģiju jautājumiem, kas būtu jāapsver par apsaimniekošanu atbildīgajiem darbiniekiem. Materiāls ir pieejams šajā hipersaitē.

Pieejamas vadlīnijas iepirkumiem atbilstoši uzkopšanas kvalitātes standartam LVS 1051:2017 14.10.2020 LPUAA sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir sagatavojusi uzkopšanas iepirkumu vadlīnijas atbilstoši Latvijas nacionālajam uzkopšanas kvalitātes standartam LVS 1051:2017. Vadlīnijas ir pieejamas IUB tīmekļa vietnē, sadaļas "Profesionalizācija" apakšsadaļā "Nozaru iestāžu un organizāciju ieteikumi", kā ar LPUAA tīmekļa vietnē, sadaļā "Iepirkumu procesa atbalsts". Vadlīniju mērķis ir palīdzēt pasūtītājiem apsaimniekošanas un uzkopšanas iepirkumu sagatavošanā, atbilstoši nepieciešamībai definēt iepirkuma priekšmetu, kā arī veikt iepirkuma procedūru. Vadlīnijas ir pielietojamas iepirkumos, kur kvalitātes prasības ir noteiktas un to kontrole tiek veikta saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS 1051:2017 „Uzkopšanas kvalitāte. Mērīšanas sistēma uzkopšanas kvalitātes pārbaudei un vērtēšanai”. Standarts ir ekvivalents Ziemeļvalstu INSTA 800 standartam, nodrošina iespēju viennozīmīgi noteikt pasūtītājam vajadzīgo kvalitāti. Izvēlei pieejami 6 standartizēti kvalitātes līmeņi, kuri savstarpēji atšķiras pēc objektīvi izmērāma pieļaujamā piesārņojuma daudzuma. Standarts arī ļauj viennozīmīgi pārbaudīt faktisko uzkopšanas kvalitāti. Tādējādi vadlīnijas ir vērstas uz to, lai pasūtītājam palīdzētu iegādāties objektīvi mērāmus uzkopšanas pakalpojumus, kuriem ir noteikti vērtēšanas kritēriji. Ņemot vērā darbaspēka izmaksu pieaugumu, palielinās uzkopšanas izmaksas. Veicot ārpakalpojumu uzkopēju piesaisti, to darbu var izmantot efektīvāk, ja darbs ir vērsts uz precīzi definēta tīrības līmeņa sasniegšanu telpās. Tas arī nozīmē, ka tiek tīrītas tikai tās virsmas, kuru uzkopšana konkrētajā brīdī patiešām nepieciešama. Vadlīniju sagatavošanas brīdī 2020. gada septembrī Latvijā bija jau vairāk nekā 60 apmācīti speciālisti atbilstoši INSTA 800 standarta 3. zināšanu līmenim no 16 dažādiem profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem. Apmācībās, ietverot arī īsāka apjoma kursus par standartu ir piedalījušies vairāk nekā 160 cilvēki. Tādējādi valstī ir attīstīta pietiekama cilvēkresursu kompetence, tostarp vairumā to profesionālās uzkopšanas uzņēmumu, kuri aktīvi piedalās uzkopšanas pakalpojumu publiskajos iepirkumos. Piemērojot šī standarta prasības netiek ierobežota konkurence.

Eiropas īpašuma apsaimniekošanas līderu konference 05.11.2014 LPUAA pārstāvji Kristaps Drone un Jānis Ozoliņš piedalījās Eiropas apsaimniekošanas līderu konferencē, kura norisinājās 2014. gada 29.-30. oktobrī Londonā. Konferenci organizēja Nīderlandes apsaimniekošanas asociācija (Facility Management Nederland) un Eiropas Īpašuma apsaimniekošanas tīkls (EuroFM), sadarbībā ar Starptautisko īpašumu apsaimniekošanas asociāciju (IFMA). Konferencē piedalījās nozares asociāciju vadītāji no 21 Eiropas valsts, tostarp vairākām Austrumeiropas valstīm. Dalībnieku vidū bija arī Eiropas un globālās nozari pārstāvošās starptautiskās nevalstiskās organizācijas. Konferencē nozares asociāciju vadītāji vienojās par kopēju situācijas raksturojumu nozarē, identificēja izaicinājumus un problēmas, kā arī izskatīja iespējamos risinājumus. Īpašumu apsaimniekošanas nozare Eiropā aug, taču dominē zemas pakalpojumu cenas un nelielas peļņas maržas. Īpašumu apsaimniekošanā ir vērojama globalizācija, lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus un iegūstot nozīmīgu tirgus daļu daudzās valstīs. Līdz ar to gan ir izplatīta negatīva prakse – tiek piedāvāti standartizēti risinājumi, kuri ne vienmēr ir derīgi klientam. Saskaņā ar Eiropas standartā pieņemto definīciju, „īpašumu apsaimniekošana ir procesu integrācija organizācijā nolūkā uzturēt un attīstīt pakalpojumus, par kuriem panākta vienošanās un kuri atbalsta un uzlabo tās pamata darbību efektivitāti”. Īpašuma apsaimniekošanas jēdziens šādā izpratnē arī ekonomiski spēcīgākajās Rietumeiropas valstīs vēl pagaidām ir samērā jauns, tādēļ liels darbs tiek ieguldīts tā skaidrošanā. Viens no nozares pagaidām neīstenotajiem uzdevumiem ir nodrošināt tās pārstāvību Briselē un izveidot nacionālo asociāciju vajadzībām atbilstošu pārstāvības organizatorisko formu. LPUAA pārstāvji konferencē nodibināja kontaktus, kā arī dalījās pieredzē ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Šveices un vairāku citu Eiropas valstu īpašuma apsaimniekošanas asociāciju vadītājiem. Prognozējams, ka aizsāktā sadarbība ar starptautiskajām organizācijām turpmāk pavērs plašākas iespējas LPUAA biedriem.

Esiet laipni aicināti piedalīties bezmaksas seminārā uzkopšanas un apsaimniekošanas ārpakalpojumu iepirkumu veicējiem! 16.05.2023 Semināra tēma: KĀ IEGĀDĀTIES UZKOPŠANAS UN APSAIMNIEKOŠANAS ĀRPAKALPOJUMUS 2023. GADĀ LAIKS: 31. MAIJS 10:00-12:40 VIETA: Piedrujas iela 7C, Rīga, SIA “Profiks Clean” semināru zālē REĢISTRĀCIJA: Dalība seminārā ir bez maksas. Pasākuma dalībnieku skaits ir ierobežots. Lai nodrošinātu vietu rezervāciju, lūdzam pieteikties savlaicīgi. Lai reģistrētos dalībai seminārā, tiešsaistē https://ej.uz/uzkopsana2023 ir jāaizpilda anketa un jāsaņem dalības apstiprinājums pieteicēja norādītajā e-pastā. Reģistrācija līdz 26. maijam Tālrunis reģistrācijas jautājumos: 29456285

Uzkopšanas nozares gada svarīgākais notikums - Latvijas profesionālās uzkopšanas diena 2015 - otro gadu pēc kārtas vienkopus pulcēja industrijas pārstāvjus, lai uzlabotu profesijas tēlu, dāvātu nozarei uzticīgajiem profesionāļiem pelnītus svētkus, kā arī veicinātu uzņēmumu sadarbību. Ieskats uzkopšanas un higiēnas vēsturē Senie laiki Uzkopšanai visos laikos ir bijusi neaizstājami svarīga nozīme higiēnas nodrošināšanā, kas tieši ietekmē cilvēka dzīves ilgumu un kvalitāti. Šis ieskats uzkopšanas vēsturē ir sagatavots, balstoties uz Džulio Guici (Giulio Guizzi) grāmatā Higiēnas uzkopšana un sanitārija (Pulizia igienica e sanificazione – La sporca storia del pulito, Edizioni LSWR, 2023, 548 lpp.) apkopoto bagātīgo materiālu, kas aptver laika posmu no aizvēstures līdz mūsdienām. Vēsturiskās informācijas apjoms saistībā ar uzkopšanu ir ļoti liels, tādēļ šajā materiālā ir tikai neliela daļa no informācijas. Senie laiki Vēstures apraksti liecina, ka jau senatnē saprātīgajiem cilvēkiem ir veidojusies izpratne par personīgo un savas tuvākās apkārtnes tīrību. Tīrības trūkums nozīmē briesmas dzīvībai, arī ar fatālām sekām. Pamatprincips bija dzert tikai tīru ūdeni. Tā kā ūdeni tolaik bija grūti pārvietot, tad cilvēkiem bija jāuzturas tuvu ūdens ieguves vietām. Cilvēku bērni vairākus gadus pēc piedzimšanas ir jāaprūpē, ko bija vieglāk veikt nepārvietojoties, apmetnēs svaiga ūdens tuvumā. Kaut gan cilvēkam ir vajadzīga tīrība, tas pastāvīgi radīja pašam sev bīstamu piesārņojumu – medījumu asinis, gaļas paliekas, ādas, kauli, cilvēku ķermeņa izdalījumi u.tml. Šāda piesārņojuma sadalīšanās procesi īsā laikā padarīt senos mājokļus un apmetnes dzīvībai bīstamus – tā novēršanai kā viena no senākajām nodarbēm radās uzkopšana. Tā kā cilvēkiem ir daudzveidīgiem darbam piemērotas rokas, tās ļāva ne vien uzkopt sevi un apkārtni, bet arī izgatavot pirmos rīkus tīrības uzturēšanai. Neolīta laikmeta krama skrāpji, apm. 3000 p.m.ē., Francija Avots: antiquitiesonline.com Cilvēku bērni vairākus gadus pēc piedzimšanas ir jāaprūpē, ko bija vieglāk veikt nepārvietojoties, apmetnēs svaiga ūdens tuvumā. Kaut gan cilvēkam ir vajadzīga tīrība, tas pastāvīgi radīja pašam sev bīstamu piesārņojumu – medījumu asinis, gaļas paliekas, ādas, kauli, cilvēku ķermeņa izdalījumi u.tml. Šāda piesārņojuma sadalīšanās procesi īsā laikā padarīt senos mājokļus un apmetnes dzīvībai bīstamus – tā novēršanai kā viena no senākajām nodarbēm radās uzkopšana. Tā kā cilvēkiem ir daudzveidīgiem darbam piemērotas rokas, tās ļāva ne vien uzkopt sevi un apkārtni, bet arī izgatavot pirmos rīkus tīrības uzturēšanai. Senā Grieķija un Roma Gan senajā Grieķijā, gan Romas impērijā bija attīstītas ūdens apgādes sistēmas pilsētās, ar atšķirību, ka Grieķijā tika atzīts par labu mazgāties aukstā, savukārt Romā – siltā ūdenī. Attiecīgi grieķi ātri un bieži skalojās aukstā ūdenī, iegūstot garīgu pacēlumu, turpretī romieši pavadīja siltajā termu ūdenī līdz pat 9 stundām dienā, socializējoties. Arhimēds (287-212 p.m.ē.) pirmais izgudroja sūkni, kas mūsdienās ir svarīga daudzu uzkopšanas iekārtu sastāvdaļa. Hipokrāts (460-370 p.m.ē.) atzina, ka tīrs gaiss ir pirmais ēdiens un pirmais medikaments. Uzkopšanai ir svarīga loma telpu gaisa tīrības nodrošināšanā. Senajā Grieķijā tīrība materiālajā pasaulē tika saistīta ar tīrību arī garīgajā pasaulē. Higieja, no kā cēlies termins “higiēna”, bija grieķu mitoloģijā tīrības, sanitārijas un labas veselības dieviete, to pārņēma arī romieši. Grieķu filozofu atbilde uz jautājumu “Kāpēc uzkopt? “ 220 p.m.ē. skan šādi “Lai izmainītu to, kas dabā nav skaists, lai sakārtotu nekārtīgo un nodrošinātu vislabāko izskatu”. Arī mūsdienās redzam izceltu uzkoptas vides estētisko vērtību, piemēram, reklāmās, kur virsma papildināta ar mirdzumu simbolizējošām zvaigznītēm. Romā ar tās aptuveni 1 milj. iedzīvotāju dienā tika patērēti vidēji 1000 litri ūdens uz cilvēku. Pilsētā bija ierīkotas 856 publiski pieejamas mazgāšanās iestādes, no kurām lielākajā, Diokleciāno, vienlaicīgi varēja uzturēties 3200 personas. Mazgāšanās iestādes regulāri izmantoja dažādu sociālo šķiru pārstāvji, arī vergi. Grezno romiešu villu uzkopšana bija izaicinoša, jo saviesīgos pasākumos apgaismošanai tika izmantotas simtiem kvēpus izdalošu sveču un lāpu, turpretī ēdienu atkritumi tika mesti uz grīdas seguma. Uzkopšanā tika izmantoti dažādi precīzi dozēti līdzekļi. Uzkopējiem bija arī sava hierarhija. Lielāko atkritumu novākšanu no ātrijiem, pagalmiem, portikiem un staļliem veica qualesquales. Rīcības ar atkritumiem vai lieliem priekšmetiem un iekštelpu slaucīšanu un sakārtošanu pirms un pēc saviesīgiem pasākumiem veica scoparii. No tiem kvalificētākie un diskrētākie, kas prot strādāt rūpīgi, kļūst par analectae – savāc ēdiena pārpalikumus un atliekas. Uzkopēji izmanto skrāpi (strigle), kas ir ievērojami attīstījies kopš senajiem laikiem un kuru mūsdienās, modernās formās, joprojām izmanto, piemēram, stikla virsmu uzkopšanā. Romiešu strigils Avots: Vita Romana Viduslaiki Agrajos, klasiskajos un vēlīnajos viduslaikos starp m.ē. 500 un 1500 gadiem uzkopšanas jomā nenotika būtiska virzība uz priekšu. Šo periodu drīzāk raksturo degradācija un fanātisms, barbaru iebrukumi, reliģiskie kari ar mērķi iegūt varu. Rezultātā pat pēc viduslaikiem, 1700 g., tādās Eiropas lielpilsētās kā Londona vai Parīze ūdensapgādes un atkritumu savākšanas sistēmas bija būtiski vājākas nekā senajā Romā. Viduslaikos dominēja skarbi apstākļi, nehigiēniska vide, nepievērsa pienācīgu uzmanību tīrībai mājās un publiskā vidē. Pilsētās un ciematos plaši bija sastopami visu veidu, tostarp noārdošies bioloģiskie atkritumi. Laukos iedzīvotāji dzīvoja kopā ar mājdzīvniekiem. Sabiedriskās mazgāšanās iestādes zaudēja publiskās un sociālās funkcijas, pakāpeniski tika nolaistas un kļuva par kriminālu, amorālas darbības vidi. Pakāpeniski dažādās valstīs šīs mazgāšanās iespējas tika aizliegtas. Piemēram, Londonā 1417. gadā aizliedza visas sabiedriskās mazgāšanās iestādes, atļaujot tikai atstāt mazgāšanās iespējas privātmājās un tikai tīrības nolūkos. Pilsētās un ciematos plaši bija sastopami visu veidu, tostarp noārdošies bioloģiskie atkritumi. Laukos iedzīvotāji dzīvoja kopā ar mājdzīvniekiem. Sabiedriskās mazgāšanās iestādes zaudēja publiskās un sociālās funkcijas, pakāpeniski tika nolaistas un kļuva par kriminālu, amorālas darbības vidi. Pakāpeniski dažādās valstīs šīs mazgāšanās iespējas tika aizliegtas. Piemēram, Londonā 1417. gadā aizliedza visas sabiedriskās mazgāšanās iestādes, atļaujot tikai atstāt mazgāšanās iespējas privātmājās un tikai tīrības nolūkos. Tika uzskatīts, ka mazgāšanās, īpaši karstumā, atverot ādas poras kaitīgai ārējai iedarbībai. Tika ieteikts turēt ādu netīru, ja vēlas pasargāt sevi no infekcijām. Ja tādēļ ieviešas utis un blusas, tad, tika uzskatīts, nav par ko satraukties, jo tās absolūti neesot kaitīgas, bet gan, gluži otrādi, šo kukaiņu “saimnieku” aizsargājot. Kā zinām kopš 19.gs., tad patiesībā netīrā āda piesaistīja blusas, kuras var pārnēsāt mēra (Yersinia pestis) baktēriju. Blusas ierasti dzīvo grauzēju kažokos. Kad grauzējs beidz savu dzīvi, blusas pāriet pie cilvēka. Lielākajā šīs slimības uzliesmojumā 14.gs. 4 gadu laikā gāja bojā ap 50 milj. (50%) Eiropas iedzīvotāju. Turklāt mēris ir tikai viena no daudzām bīstamībām, kuru veicināja cilvēces maldi higiēnas jomā. Tuvajos austrumos jau m.ē. 9. gs. ir sastopamas mūsdienām analogas cieto ziepju receptes, kurās izmantoti sārmi un tauki. Krusta karu laikā šīs zināšanas sākot ar 11. gs. nonāca Eiropā un šis produkts sāka gūt popularitāti, attīstoties “ziepju pilsētām” kā Marseļa un Venēcija. Viduslaikiem raksturīgākais uzkopšanas instruments Eiropā ir apaļa zaru slota, kas gan arī vienkāršās tautas izpratnē tika uzskatīts arī par raganu transportlīdzekli. Zaru slota Avots: eBay, homeantiqdecor Tomēr nevar apgalvot, ka viduslaiki bija tikai tumši un pilnīgi bez progresa – tika uzsākta īsto ziepju izgatavošana, izgudrotas uzsūcošas plēšas – putekļu sūcēja priekštecis, kā arī dažādas uzkopšanā izmantotas vielas kā sālsskābe, citronskābe, skābeņskābe. Jaunie laiki Eiropā Ēku iekštelpās mēbeles un aprīkojums gan privātajās, gan publiskajās telpās kļuva sarežģīts un detaļām bagāts – biezi paklāji, smagas mīkstās mēbeles, plaši izmantoti audumi, dekoratīvie elementi. Turklāt vēl nebija izgudrotas tapetes un no sienām atdalošies fragmenti veicināja putekļainību. Ļoti sarežģītas uzkopšanā bija galvenās reliģiskās celtnes, piemēram, katedrāles. Tajās ir lielas daudzkrāsaina marmora platības, statujas, koka elementi, metāla un stikla priekšmeti, plaši izmantots audums. No sveču dūmiem un īpaši no netīrās pilsētvides apmeklētāju ienestais piesārņojums strauji piesārņo arī reliģiskās celtnes visas virsmas. Atšķirībā no citās sabiedrības jomās notiekošā, nozīmīgākajās reliģiskajās būvēs jau bija izstrādāta detalizēta procedūra tīrības uzturēšanai un materiālo vērtību saglabāšanai. Piemēram, 1627. g. izdota grāmata detalizēti apraksta cik bieži, ar kādu inventāru, kādiem līdzekļiem ir jākopj katra konkrētā materiāla virsma un ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, lai neradītu bojājumus. Šajā pirms aptuveni 400 gadiem izdotajā grāmatā ir arī padomi, kā veikt uzkopšanu nabadzīgās draudzēs, ar mazāku resursu ieguldījumu. Attiecībā uz uzkopšanu laicīgajā sfērā - 1760. gadā Anglijā tiek izdota pirmā mājsaimniecību uzkopšanas rokasgrāmata “Kalpotāju rokasgrāmata” (Servants’ Directory). Tajā redzama izpratne par mikroputekļu daudzuma samazināšanu. Arī jauno laiku sākumposmā cilvēki izvairījās no mazgāšanās. Kā saglabāt tīrību bez mazgāšanās? Vienkārši – bieži maina drēbes. Drēbēm bija jābūt pietiekami raupja auduma, lai spētu atdalīt no ādas netīrumus berzes rezultātā. Tā kā drēbes bija ļoti netīras, tās tika mazgātas ar stipriem līdzekļiem, tādēļ tām bija jābūt izturīgām. Drēbes bija tik izturīgas, ka tās nereti tika nodotas no paaudzes paaudzē. Ja Francijas karalis Luijs XIV (1638-1715), kurš bija slavens ar savu grezno dzīvesveidu, savas dzīves laikā ir mazgājies tikai vienu reizi, tad varam iedomāties, kādi higiēnas standarti bija zemākos sabiedrības slāņos. Lai drēbes mazgātu, attīstījās ziepju ražošana un spēcīgi attīstīta bija arī smaržu nozare, lai maskētu smakas. Sabiedriskā telpa pilsētvidē netīrības dēļ bija kļuvusi tik netīra un neciešama, ka valdnieki un politiķi bija spiesti rīkoties. Piemēram, Parīzē tika pieņemts dekrēts, kurš noteica, ka visās mājās ir jāierīko izsmeļamā tualete. To māju īpašniekiem, kuri tualeti neierīko, draudēja mājas konfiskācija. Stingri tika aizliegts izmest atkritumus ārpus mājas vai pa logu. Par nepareizu atkritumu utilizāciju, nenododot savācējiem, draudēja 100 soda naudas vienību sods un arī cietumsods. Neraugoties uz dokumentos paredzēto stingro kārtību un sodiem, šīs kārtības ieviešana praksē vilkās gadu desmitiem un gadsimtiem. Turklāt stingrie higiēnas noteikumi praksē neattiecās uz priviliģētām kategorijām – aristokrātiem, arī garīdzniecību. Pats Francijas karalis bija pirmais, kurš neievēroja prasību ierīkot tualetes – par to liecina attiecīgā laika perioda pilis un ēkas. Šī nevienlīdzības izpausme higiēnas prasībās bija viena no daudzām, kas noveda pie franču revolūcijas. Sabiedrības izpratne par higiēnas nepieciešamību attīstījās lēni, izpaužoties dažādās sfērās, tostarp reliģiskajā. Itālijas Lombardijas reģionā, Ozio Sopra ciematā atrodas Slotas Dievmātes svētnīca (Santuario della Madonna della Scopa). Leģenda vēsta, ka 12.gs. uzbūvēto svētnīcu vietējie izmantoja kā noliktavu un kūti, bet tad parādījusies Dievmāte, kas ņēmusi rokā slotu un sakopusi svētnīcu. Svētnīca pārbūvēta 16.gs. Katru gadu pirmajās divās augusta nedēļās ciematā tiek svinēti Slotas Dievmātes svētki. Slotas Dievmātes svētnīcas altāra skulpturālā kompozīcija Foto: J.Ozoliņš Tomēr nevar apgalvot, ka viduslaiki bija tikai tumši un pilnīgi bez progresa – tika uzsākta īsto ziepju izgatavošana, izgudrotas uzsūcošas plēšas – putekļu sūcēja priekštecis, kā arī dažādas uzkopšanā izmantotas vielas kā sālsskābe, citronskābe, skābeņskābe. Uzkopšanas attīstība 18.gs. beigās -19.gs. ASV noteiktu apstākļu kopums laikposmā līdz 19. gs. radīja augstāku progresa līmeni uzkopšanas jomā, kas turpinājās arī pēc otrā pasaules kara. Pilsētvides uzkopšanas problēmām savā autobiogrāfijā pievērsās jau viens no ASV dibinātājiem Bendžamins Franklins. Viņš secina, ka savlaicīgi neuzkopjot ielas, piesārņojums ar laiku pārvēršas dubļos, kurus jau ir ievērojami grūtāk novākt un utilizēt. Sētnieks, viņa ieskatā būtu jāsauc par “sanitāro darbinieku”, kura grūtais darbs ir jāatbalsta un jāpilnveido kopējam sabiedrības labumam. Amerikāņu lauksaimnieks Levijs Dikinsons 1797.g. sievai izgatavoja slotu no sorgo šķiedrām, izveidojot to saišķi. Tā kļuva populāra, lauksaimnieks izveidoja un sekmīgi attīstīja savu slotu fabriku Dickinson & Son Co, izgudroja arī slotas ar pedāli. Nedaudz vēlāk šeikeru reliģiskā grupa sāka ražot plakanās slotas, kuras izgudroja Teodors Beits. Tiek lēsts, ka 1830. gadā ASV darbojās 305 slotu fabrikas. Jau no seniem laikiem kuģu mazgāšanai tiek izmantoti auduma slokšņu saišķi, kas ir piesieti pie stieņa, saukti arī par mopiem. Amerikānis Džeikobs Hovs 1837. gadā atrisina mopu stiprināšanas problēmu pie roktura, iegūstot patentu nr.241. Šim izgudrojumam seko daudzi citi mopu uzlabojumi, tostarp viegli nomaināmi un integrēti sistēmā ar nospiedēju. Mopa stiprinājuma patents US241, 1838.g. Avots: United States Patent Office Amerikas pilsoņu karā 1861.-1865. gados tiek lēsts, dzīvību zaudēja līdz 750 tūkst. cilvēku. Taču saistībā ar higiēnu ASV attieksmi pret higiēnu izmainīja fakts, ka tiešā karadarbībā gāja bojā 94 tūkst. karavīru, savukārt sliktas higiēnas un slimību dēļ tika zaudēti aptuveni 164 tūkst. karavīru. Amerikas sabiedrībā tika secināts, ka slikta higiēna ir nāvējošāka par karu. Tam bija ietekme gan politiskā, gan sabiedrības līmenī, izveidota Nacionālā veselības pārvalde, rūpējās par higiēnisku vidi – kanalizācijas izveidi, higiēnu pilsētvidē, higiēnu mājās, tekoša ūdens nodrošināšanu un individuālo higiēnu. Bizelu ģimenei 1872. gadā piederēja stikla un keramikas veikals. Vīrs Melvils mēģināja atrisināt problēmu, kā savākt no paklāja trauslo preču aizsardzībai izmantotās skaidas un keramikas putekļus. Mēģina iegādāties tirgū pieejamos uzkopšanas rīkus, tomēr to efektivitāte viņu it nemaz neapmierina. Darbnīcā virs veikala Melvils izstrādā paklāju tīrīšanas iekārtu, kuras galvenās sastāvdaļas ir rotējoša suka un kaste, kurā tā ir ievietota, patentē 1876. gadā šo iekārtu un mēģina to tirgot. Pieprasījums ir ļoti augsts, pēc dažiem gadiem tiek ražotas jau 65 tūkst. Bisell iekārtas gadā. Pēc vīra pāragrās nāves dzīvesbiedre Anna kļuva par pirmo sievieti, kas vada uzņēmumu ASV, brīvprātīgi uzsāk iemaksas nodarbināto sociālajai un veselības apdrošināšanai, eksportējot produkciju uz 20 valstīm. Bisell iekārtas attiecīgajā periodā lietoja ne vien amerikāņu mājsaimniecībās, bet arī karalienes Viktorijas, Konstantinopoles sultāna pilī un citur. Apmēram 30 gadus šīs iekārtas tika izplatītas bez nozīmīgām tehniskām izmaiņām. Bisell paklāju uzkopšanas iekārta Avots: Getty images Prūsijas mediķis Roberts Kohs 1877. g. pierādīja, ka Sibīrijas mēra īstais cēlonis ir sporas, 1882. g. atklāj, ka baktērijas izraisa tuberkulozi. Šie atklājumi sabiedrībā nostiprina citu jēgu uzkopēja amatam – uzkopšana ir nepieciešama, lai izvairītos no slimībām, nevis vienkārši pozitīva darbībai, kurai ir jāvelta laiks un resursi. Elena Ričardsa, pirmā sieviete, kas uzņemta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un pirmā, kas ieguvusi ķīmijas grādu ASV, izveido zinātnes nozari mājsaimniecības ekonomiku, tostarp publicējot grāmatu “Uzkopšanas un ēdiena gatavošanas ķīmija”. Iekārtu attīstība 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā Angļu inženieris Huberts Būts 1901.g. ievēroja, ka Londonā demonstrētajai elektriskajai paklāju uzkopšanas iekārtai ir milzīgs trūkums – tā pūta gaisu paklājā, tā saceļot putekļus, nolūkā putekļus iepūst maisā. Būts ierosināja, ka labāk būtu bijis iesūkt putekļus maisā, bet demonstrētās iekārtas autors atbildējis, ka tas neesot iespējams. Būts uzņēmās izaicinājumu un izgatavoja pirmo degvielas, vēlāk pārveidotu par elektrisko, putekļu sūcēju. Tas bija liela izmēra putekļu sūcējs, kuru ar zirgiem aizvilka līdz uzkopjamai ēkai un sūkšanu klientu ēkā veica pa garām caurulēm. Pakalpojums bija samērā dārgs un sabiedrība uz ielas varēja caur stiklu apbrīnot progresīvās iekārtas savākto netīrumu apjomu kastē. Huberta Būta putekļu sūcējs darbībā, 1903.g. Avots: Getty images 20.gs. sākumā Ohaio štatā dzīvojošais izgudrotājam Džeimsam Spangleram īsi pirms sešdesmit gadu sasniegšanas bija jāuzrota piedurknes, kļūstot par lielveikala uzkopēju. Viņa atbildībā tika nodota liela paklāja platība, kuras uzkopšanai tika nodota profesionālā Bisell iekārta, t.i. stumjamā iekārta, kurai ir 2 reizes lielāks darba platums. Divus gadus viņš cenšas ar to strādāt, bet stumt plato profesionālo iekārtu pa paklāju ir grūti un saasinās arī viņa astmas slimība. Spanglers meklē risinājumu un 1907. gadā, iedvesmojoties no jaunajām ielu uzkopšanas mašīnām, mēģina apvienot Bisell iekārtu, elektrisko ventilatoru un no sievas paņemtu spilvendrānu. Rezultātā 1908. gadā izstrādā pirmo portatīvo elektrisko putekļu sūcēju, kuru patentē. Uzsāk sadarbību ar rūpnieku Viljamu Hūveru (Hoover). Ērtas lietošanas dēļ Hoover markas putekļu sūcēji kļūst par vadošajiem tirgū. ASV putekļu sūcēju ražošana tik ļoti attīstās, ka tiek nodibināta Amerikas putekļu sūcēju asociācija, saskaņā ar kuras datiem ASV 1919.g. ir pārdoti 702 tūkst. putekļu sūcēju, no kuriem 25% bija Hoover markas. Spanglera patentētais elektriskais putekļu sūcējs, 1908.g. Avots: firstversions.com Dāņu mehāniķis un matemātiķis Fiskers 19.gs. 30-tajos gados izstrādāja mazu elektrisko putekļu sūcēju C1 un, lai sāktu komercdarbību, piesaistīja partneri Nilsenu. Abi 1938.g. izveido uzņēmumu Fisker & Nielsen, kas vēlāk kļūst par Nilfisk, vienu no vadošajiem pasaules piegādātājiem profesionālās uzkopšanas nozarei. Vēsturiski šī uzņēmuma nozīmīgākais ovāls, pelēks putekļu sūcējs S59, kura dizains ilgu laiku saglabājās nemainīgs. Putekļu sūcēja Nilfisk S59 reklāmas materiāls Avots: Nilfisk FB profils Uzkopšanas atspoguļojums mākslā Kino, glezniecībā, mūzikā un literatūrā ir atrodama informācija, kas ir saistīta ar uzkopšanu. Oskara balvu par Elizabetes I lomu saņemot, austrāliešu aktrise Keita Banketa teica: “Man patīk lietot putekļu sūcēju. Tam ir gandarījumu sniedzoša skaņa, īpaši dzirdot netīrumu atsišanos, kas ar spēku tiek iesūkti iekārtā. Man putekļu sūkšana, tīrības skaņa, ir svarīga lieta, viena no tām, kas mani tura pie zemes un ko uzskatu par ārstniecisku procedūru”. Aktrise Keita Blanketa (Cate Blanchett) Avots: britannica.com Uzkopšanas instrumenti, piemēram, slotas, tiek izlietoti un izmesti, tādēļ nesaglabājās kā vēstures liecinieki. Taču to attēlojums līdz mūsdienām ir saglabājies glezniecības darbos. Dienvideiropas glezniecībā ir izvairījušies no uzkopšanas priekšmetu attēlošanas, savukārt kontinenta ziemeļu valstīs tā redzama gan greznus, gan pieticīgus apstākļus atainojošās gleznās. Piemēram holandiešu gleznotājs Hogstratens savā gleznā Čības (Les Pantoufles) attēlo pirmajā plānā interesantas formas slotu un blakus pakārtu uzkopšanai paredzētu drānu. Uzkopšana ir atspoguļota arī daudzos literatūras darbos, piemēram, Čārlza Dikensa 1852-1853. gados publicētajā romānā “Saltais nams” (Bleak House), kas sniedz priekšstatu par tīrības trūkumu un tās nodrošināšanai veiktajiem uzkopšanas darbiem 1820-1830.gados. Rakstniece Mindija Luisa (Mindy Lewis) savā grāmatā par uzkopšanu “Dirt: the quirks, habits and passions of cleaning a house” (2009) piemin, ka dzīvē nevar izvairīties no trim lietām: nāves, nodokļiem un netīrības. Les Pantoufles, Hoogstraten Avots: https://collections.louvre.fr Uzkopšanai ir saistība arī ar mūziku. YouTube ir var redzēt un dzirdēt vairākus skaņdarbus, kuros kā mūzikas instrumenti ir izmantotas arī uzkopšanas iekārtas, piemēram “Sinfonia per Aspirapolvere e orchestra” vai “A Grand, Grand Ouverture For Three Vacuum Cleaners, Floor Polisher and Band”. Skaņai ir analoģijas, kas to saista ar tīrību, tādējādi attiecīgajiem darbiem ir atrodamas arī pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes, piemēram, par “ārkārtēji tīru orķestra kompozīcijas valodu”. Secinājumi un ieteikumi Uzkopšanas vēstures liecības skaidri demonstrē augsto vērtību tam darbam, ko veic uzkopēji, uzkopšanas darbu vadītāji, iekārtu, inventāra un uzkopšanas līdzekļu ražotāji, izglītotāji, izgudrotāji, zinātnieki. Uzkopšanas un higiēnas vēsture skaidri parāda, kādas negatīvas un nereti katastrofālas sekas sabiedrībai bija jācieš, kad nebija sasniegts mūsdienām raksturīgais uzkopšanas tehnoloģiskais līmenis vai tad, kad sabiedrība vēsturisku iemeslu un dažādu maldu dēļ atkāpās no higiēnas pamatprincipiem. Uzkopšanas un higiēnas kultūrai attiecīgajā vietā un laikā ir bijusi ievērojama ietekme, tā dažādās vietās vienlaicīgi ir krasi savstarpēji atšķīrusies. Šī kultūra ir atsevišķos periodos būtiski un strauji mainījusies. Ieskatu uzkopšanas vēsturē ir lietderīgi ietvert uzkopšanas, kā arī higiēnas nodrošināšanas profesiju mācību programmās. Uzkopšanai ir svarīga un visur esoša loma sabiedrībā, tādēļ būtu lietderīgi, ja attiecīgo jomu pārstāvji nākotnē pētītu ne vien uzkopšana vēsturi, bet arī uzkopšanas psiholoģiju, socioloģiju un pat tīrības filozofiju. Šī tīmekļa vietnes sadaļa par higiēnas un uzkopšanas vēsturi sagatavota Erasmus+ projektā CleanSkill.

Stājusies spēkā nacionālā uzkopšanas kvalitātes standarta LVS 1051 jaunā 2021. gada versija 09.09.2021 Uzkopšanas kvalitāti objektīvi noteikt un vērtēt atbilstoši valstī apstiprinātam standartam Latvijā ir iespējams kopš 2017. gada. Zināšanas par standartu ir apguvuši aptuveni 200 pasūtītāju un uzkopšanas uzņēmumu speciālisti. Valsts mērogā nozīmīgas organizācijas un uzņēmumi organizē uzkopšanas darbus atbilstoši LVS 1051, tādēļ nostiprinās praktiskā pieredze uz rezultātu orientēta uzkopšanā. LVS 1051 ir identisks INSTA 800 standartam, kurš ir spēkā Zviedrijā, Somijā, Islandē, Dānijā, Norvēģijā. Arī Igaunijā INSTA 800 ir spēkā nacionālā standarta statusā. Jauno standarta LVS 1051 versiju veido sērija ar divām daļām. LVS 1051-1:2021 sniegta uzkopšanas kvalitātes noteikšanas un vērtēšanas sistēma, savukārt LVS 1051-2:2021 ietvertas prasības uzņēmumu un personu sertifikācijai, pielietojot LVS 1051-1:2021. LVS 1051:2021 salīdzinot ar iepriekšējo LVS 1051:2017 versiju ir uzlabots un papildināts, ņemot vērā lietotāju un citu iesaistīto pušu ierosinājumus. Ar nozīmīgāko izmaiņu sarakstu ir iespējams iepazīties standarta priekšvārdā. Starp būtiskām jaunām prasībām ir minama rīcību noteikšana gadījumiem, kad pirms vai nekavējoties pēc jaunā līguma perioda sākuma objektā ar iekavētiem uzkopšanas darbiem jānodrošina kvalitātes prasību izpilde. Ieviesti vairāki jauni termini, precizētas piesārņojuma grupas un to vērtēšana, otrā piesārņojuma grupai vairs netiek piemērots dalījums pieejamās un grūti pieejamās platībās. Svarīgi turpmāk organizējot jaunu uzkopšanas procesu ir norādīt LVS 1051 standarta jauno versiju, atbilstoši kurai tiek noteiktas uzkopšanas kvalitātes prasības un vērtēta to izpildes atbilstība. Standarta jaunā versija ir pieejama Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas SIA „Latvijas standarts” tīmekļa veikalā lvs.lv.

Situācija apsaimniekošanas nozarē 2013. gadā un attīstības virzieni 2014. gadā 02.2014 Mēs, apsaimniekošanas nozares dalībniekus apvienojošā asociācija, esam izanalizējuši situāciju tirgū pērn, kā arī ieskicējuši tā attīstības tendences šajā gadā. Ceram, ka šī informācija būs noderīga kā mūsu klientiem, tā esošajiem un jaunajiem tirgus dalībniekiem, lai izvērtētu nozares potenciālu un iespējamo attīstību. Ne viss ir zelts, kas spīd Ņemot vērā lielo jauno spēlētāju skaitu, kas ik gadu vēlas uzsākt darbību apsaimniekošanas nozarē, nākas secināt, ka no malas šis acīmredzot šķiet vieglas naudas bizness, kas neprasa īpašu profesionālu sagatavotību un resursu ieguldījumu. Taču nelielais izdzīvojušo skaits liecina par to, ka dzīvē viss, kā parasti, izrādās pavisam savādāk, daudz komplicētāk. Lai uzsāktu darbību apsaimniekošanas nozarē, šobrīd nav nepieciešama sertifikācija. Pietiek ar 1 eiro mazkapitāla SIA dibināšanai. Tas no vienas puses nodrošina brīva tirgus principu, bet vienlaikus arī nežēlīgu konkurenci, kas neļauj attīstīties nedz jaunajiem uzņēmumiem, nedz esošajiem. Šajā konkurences cīņā zaudētāji ir arī klienti, jo, ja galvenais izvēles kritērijs ir cena, viennozīmīgi cieš pakalpojuma kvalitāte. Ievērojamus zaudējumus klientiem rada arī šādu apsaimniekošanas uzņēmumu ilgtspējas trūkums – notiek bieža pakalpojumu sniedzēju rotācija. Šobrīd nozarē darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumi. Labs sākums jaunajiem spēlētājiem šajā industrijā būtu fokusēties uz kādu konkrētu apsaimniekošanas procesa posmu nevis sākt uzreiz piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu. Tā uzņēmumi gūs pieredzi, izcilību vienā noteiktā nišā, kļūstot par sadarbības partneriem lielajiem uzņēmumiem un augot pakāpeniski, bet ilgspējīgi. Nozares klienti – aizvien komerciālais un valsts sektors Galvenie pakalpojumu pircēji tirgū aizvien ir uzņēmumi un valsts/pašvaldības institūcijas. Privātais sektors ir vāji attīstīts un tajā dominē nelegālā nodarbinātība – privātpersonas vienojas ar mājkalpotājām par darījumiem skaidrā naudā. Līdz ar to uzņēmumi šajā sektorā, protams, nevar konkurēt. Mēs šeit saskatām tirgus attīstības potenciālu – ar subsidēto darba vietu palīdzību un citiem instrumentiem daudz jauno uzņēmumu varētu sekmīgi spert pirmos soļus industrijā tieši šajā segmentā. Esam gatavi atbalstīt jaunos uzņēmumus sadarbībā ar Labklājības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru un citām institūcijām, lai šo tirgus segmentu legalizētu un sakārtotu. Tuvredzīgais izvēles kritērijs – zema cena Nozares klienti visbiežāk par galveno pakalpojuma sniedzēja izvēles kritēriju diemžēl aizvien izvirza cenu. Lētākās cenas princips pērnā gada novembrī būvniecības nozarē, sabrūkot lielveikalam Maxima, katastrofālā veidā beidzot parādīja pavisam skaidri un nepārprotami lētākās cenas principa tuvredzīgumu. Mūsu nozarē galvenais izmaksu postenis, aptuveni 80%, ir darbinieku algas un nodokļi. Pie vienādiem, godīgiem spēles noteikumiem jauniem, nelieliem spēlētājiem būtu grūti konkurēt pakalpojumu sektoros, kuros jau darbojas lielie uzņēmumi, kas ikdienā nodarbina 400 un vairāk darbiniekus. Lielajiem uzņēmumiem parasti ir efektīvas vadības sistēmas, mācību, administrācijas izmaksas sadalītas uz lielu apjomu, augstāks iepirkuma spēks, bankas atbalsts. Taču plaši piemērots konkurētspējas paaugstināšanas risinājums ir samazināt samaksāto darbaspēka nodokļu apmēru, veidojot mikrouzņēmumus vai maksājot algas aploksnē. Tas ir dzīvības un nāves jautājums nozares uzņēmumu izdzīvošanā un konkurētspējā. Tas ir nozari degradējošs faktors, kas visiem industrijas darbiniekiem ir jārisina kopīgi. Asociācija sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju un ir noteikusi kritēriju, ka industrijas spēlētājiem uz 1 apgrozīto eiro samaksātajam darbaspēka nodoklim ir jābūt ne zemākām par 0,12 eiro. Mēs aicinām visus industrijas spēlētājus ievērot šo kritēriju, lai apliecinātu savas darbības legalitāti. Ņemsim vērā, ka tuvredzīgums zemākās cenas izvēlē un nodokļu nemaksāšanā izpaužas arī kā negodīga, pret galveno pakalpojuma sniedzēju mūsu industrijā – un tas ir uzkopšanas servisa un tehniskais darbinieks. Viņa labklājības celšana ir arī mūsu kopējais uzdevums. Šobrīd asās konkurences apstākļos uzņēmumi bieži vien grēko pret saviem darbiniekiem, neapzinoties, ka visi sēžam vienā laivā – tie ir mūsu pašu līdzcilvēki, kurus apdalām. Nozares spēlētāju un asociācijas uzdevums ir cīnīties par darbinieku stundas likmes pieaugumu industrijā, lai pārredzamā periodā mēs sasniegtu ES vidējos rādītājus šajā nozarē. Šajā procesā aicinu iesaistīties arī pašus industrijas servisa darbiniekus, aktīvi piedaloties sava uzņēmuma sniegtajos apmācības procesos, ceļot savu darba efektivitāti, un nepiekrītot tikt nodarbinātiem neatbilstoši pastāvošajai darba likumdošanai. Ja tas netiks ievērots, industrijā turpināsies augsta darbinieku rotācija, pakalpojuma kvalitātes degradācija un grūtības atrast kvalificētus darbiniekus. Aicinu visus industrijas uzņēmumus, darbiniekus un klientus uz kopēju darbu industrijas attīstīšanā un sakārtošanā. Mēs kā asociācija esam atvērta jauniem biedriem, sadarbībai, priekšlikumiem un ierosinājumiem.

Tikšanās ar Brandenburgas pavalsts (Vācija) uzkopēju ģildes pārstāvjiem 08.09.2014 2014. gada 5. septembrī LPUAA pārstāvji Rīgā tikās ar Brandenburgas pavalsts (Vācija) uzkopēju ģildes delegāciju. Delegācijā bija pārstāvēti 18 Vācijas uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu vadītāji. Uzkopēju ģilde darbojas jau 22 gadus un apvieno 62 biedrus. Jāatzīmē fakts, ka, kaut gan Brandenburgas pavalsts ir reģions, kurš aptver Berlīni, tā bija daļa no Austrumvācijas. Tādēļ arī Brandenburgas pavalstī ir samērā nesen pieredzētas pārmaiņas uzkopšanas nozarē, kuras notika, pārejot uz tirgus ekonomiku. Šo iemeslu dēļ vācu delegācijas pārstāvjiem bija īpaši interesanti uzklausīt Latvijas pieredzi, savukārt LPUAA – iegūt informāciju par Vācijā izmantotajiem risinājumiem. Liela uzmanība Vācijā tiek pievērsta uzkopēju kvalifikācijai. Pastāv viena centrāla valsts izglītības iestāde, kurā uzkopšanas specialitāti apgūst 36 mēnešus. Izglītības programma paredz 13 nedēļas gadā mācības klātienē, savukārt pārējo laiku aizņem prakse uzņēmumos. Katras pavalsts ietvaros notiek uzkopšanas programmā izglītojamo zeļļu profesionālās sacensības. Labākie no katras pavalsts tiek deleģēti uz federālā līmeņa konkursu visas valsts mērogā. Sacensības ir nozīmīgs instruments profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā. Jāatzīst gan, ka arī Vācijā valstiski atzīta izglītības programma nav obligāta prasība uzkopšanas nozarē. Līdzīgi kā Latvijā, arī Vācijā ir aktuāla klientu izglītošana par uzkopšanas jautājumiem, lai tie būtu kompetenti pasūtīt uzkopšanas pakalpojumus, aizstāvēt savas intereses un kontrolēt līgumu izpildi. Interesanti, ka Vācijā pastāv prakse, ka klientu pārstāvji apmaksā saviem darbiniekiem izglītojošus kursus, kuros tiek apgūtas pamatzināšanas par uzkopšanu. Gan vācu, gan Latvijas partneri atzina tikšanos par izdevušos. LPUAA ieguva sadarbības partnerus Vācijā, kuri sava vēsturiskā attīstības ceļa dēļ samērā labi izprot Latvijas problēmas.