Pievienojieties! Iestāšanās kārtību noteicošie biedrības dokumenti: Biedrības statuss, mērķi, biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas pamatnosacījumi un kārtība ir noteikti tās statūtos Iestāšanās procedūra un biedru naudas apmērs ir noteikti nolikumā . Lai iestātos asociācijā, biedra kandidāts iesniedz biedrības valdei šādus dokumentus: aizpildītu „Pieteikumu biedra uzņemšanai” ; aizpildītu „Biedra anketu” ; biedra kandidāta statūtu kopiju, ja attiecināms; biedra kandidāta gada pārskata kopiju par pēdējo noslēgto finanšu gadu, ja attiecināms; citus dokumentus pēc pretendenta ieskatiem, kas apliecina tā atbilstību biedra kandidātu uzņemšanas kritērijiem. Asociācijas biedra kandidātu uzņemšanas kritēriji: biedra kandidāts ir darba devējs, ražotājs, piegādātājs, pētniecības iestāde vai profesionālis apsaimniekošanas un/vai profesionālās uzkopšanas jomā; biedra kandidāts ir ieinteresēts un apliecinājis gatavību aktīvi veicināt biedrības mērķu sasniegšanu, līdzdarbojoties biedrības darbā; biedra kandidāta samaksātais IIN un VSAOI uz vienu apgrozījuma eiro pēdējā noslēgtajā finanšu gadā nav zemāks par EUR 0,12.

Nelegālā nodarbinātība profesionālās uzkopšanas sfērā 12.2009 Saskaņā ar VZD datiem uz 01.01.2009 Latvijā bija 453 555 nedzīvojamās ēkas. Uzkopšanas darbi pašu spēkiem vai izmantojot ārpakalpojumus (NACE 2.red 81.2) ir nepieciešami visās izmantojamās ēkās, un to teritorijās. Profesionāli veicot darbu, darbinieks var 1 stundā uzkopt, piemēram, līdz 170 kv.m. biroja, 70 kv.m. tualešu, 240 kv.m. skolu platību. Balstoties uz darba ražīguma normatīviem ir secināms, ka uzkopšanas darbos ir iesaistīts liels cilvēku skaits visā valstī. Aptuveni 80% no uzkopšanas izmaksām šobrīd veido darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi. Saskaņā ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) ekspertu vērtējumu aptuveni 15% nedzīvojamo ēku un to teritoriju tiek uzkoptas, izmantojot ārpakalpojumu. Latvijā ir aptuveni 200 profesionālās uzkopšanas uzņēmumu. Šie uzņēmumi kopumā spēj nodrošināt augstāku darba ražību, kas ir ekonomiskais pamats ārpakalpojumu īpatsvara pieauguma tendencei. Klienti slēdz līgumus ar profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem un legāla uzkopšanas darbinieku nodarbināšana ir šo uzņēmumu atbildība. Saskaņā ar LPUAA ekspertu vērtējumu, kas izdarīts pamatojoties uz publisko iepirkumu rezultātu analīzi, laika posmā līdz 2008. gadam nelegālās nodarbinātības īpatsvars saruka līdz aptuveni 30%. Ekonomiskā lejupslīde ietekmēja profesionālās uzkopšanas tirgu vairākos veidos. Pirmkārt, daudzi privātuzņēmumi bija spiesti atteikties no ārpakalpojumu izmantošanas, uzkopšanas darbus deleģējot saviem darbiniekiem. Arī sabiedriskā sektora organizācijas bija spiestas samazināt izdevumus. LPUAA novēroja masveida apkopēju, garderobistu, sētnieku atbrīvošanu no darba, aizstājot tos ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādi tika samazinātas sabiedriskā sektora organizāciju izmaksas un lielā mērā saglabāta saņemto pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus nelegālās nodarbinātības īpatsvars profesionālās uzkopšanas nozarē, saskaņā ar LPUAA vērtējumu ir pieaudzis līdz 70%, lielā mērā sabiedriskā sektora organizāciju iepirkumu ietekmē. Profesionālās uzkopšanas darbinieki strādā klientu telpās, ārpus struktūrvienībām, tādēļ šobrīd VDI pierādīt nelegālās nodarbinātības faktu ir ļoti grūti. Augstais darbaspēka izmaksu īpatsvars pašizmaksā, iespēja bezdarba apstākļos piespiest lielā mērā mazāk aizsargātas sociālās kategorijas kā sievietes un vecāka gada gājuma cilvēki strādāt nelegāli ir ļoti pievilcīgi apstākļi negodīgiem uzņēmējiem. LPUAA šī fakta ilustrācijai piedāvā viena šāda uzņēmuma, kurš atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ieguvis tiesības uzkopt ministriju un citas sabiedriskā sektora ēkas, 2008. gada pārskata datu analīzi. Sniedzot uzkopšanas pakalpojumus 422 tk. LVL vērtībā darba devēja VSOAI veidoja vien 3 tk. LVL, tātad 0,7% pret apgrozījumu. Salīdzinājumam, LPUAA uzņēmumā ar analoģisku darbības specializāciju darba devēja VSOAI bija 12,34% pret apgrozījumu. Kopējais profesionālās uzkopšanas tirgus saskaņā ar LPUAA aplēsēm ir aptuveni LVL 40 milj. gadā. Pie 100% legālas nodarbinātības no šīs nozares darba devēja VSOAI gadā varētu veidot LVL 4,9 milj. Savukārt, ja 100% pakalpojumus sniegtu profesionālās uzkopšanas kompānijas, kas plaši praktizē nelegālo nodarbinātību, darba devēja VSOAI veidotu tikai LVL 280 tk. gadā, t.i. 17,5 reizes mazāk . Šobrīd nelegālās nodarbinātības rezultātā nozarē valsts nesaņem aptuveni 3,2 milj. LVL darba devēja VSOAI. Diemžēl nelegālās nodarbinātības rezultātā netiek maksāti arī darbinieka VSOAI un IIN, kas ievērojami palielina valstij radītos zaudējumus. Ētisku, ekonomisku, arī drošības un veselības apsvērumu dēļ nav pieļaujama situācija, ka Latvijā sabiedriskās ēkas uzkopj cilvēki, kas ir spiesti strādāt bez tiesiski izveidotām darba attiecībām. LPUAA aicina atbalstīt LDDK priekšlikumus nelegālās nodarbinātības izskaušanai profesionālās uzkopšanas un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā. Lai izskaustu nelegālo nodarbinātību profesionālās uzkopšanas sfērā LPUAA uzskata par vissvarīgākajiem šādus pasākumus: -darba apliecību ieviešana uzkopšanas un apsaimniekošanas profesionālo pakalpojumu sniedzējiem -grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā atlases kritēriju ietverot no algām maksāto nodokļu apjomu par pilna darba laika vienību, atsevišķi vērtējot statistiku par uz iepirkuma priekšmetu attiecināmo pretendenta darbības nozari.

Members of the Professional Cleaning and Facility Management Association of Latvia Members SIA „Cleanhouse” SIA „Hagberg” SIA „Civinity Solutions” SIA „IMPEL SERVIKS” SIA "KARCHER" SIA „VIZII” SIA „Concord Service Group” SIA "Profiks Clean" SOL Baltics OU Latvijas filiāle SIA „ANITRA” SIA "Tīrības komforts" SIA "BCS" SIA "Marivo" SIA „MRS Secure Plus” SIA „Vitaresta” SIA “Divinus” SIA "Greeserv RIGA" SIA "SELDING" SIA “SANREMO” SIA " Viss visapkārt tīrs” SIA “Tersus”

LPUAA: Valsts ik gadu zaudē vairāk nekā 3,2 miljonus latu 23.07.2013 LPUAA kopā ar ekspertiem aprēķinājusi, ka nelegālā nodarbinātība profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas jomā ik gadu valstij liedz saņemt nodokļos vairāk nekā 3,2 miljonus latu. LPUAA aktīvi iestājas pret „pelēko tirgu” un rosina nozares dalībniekus realizēt godīgu un atklātu komercdarbību. Kopš š.g. maija valdes priekšsēdētāja funkcijas pilda Kristaps Drone , SIA Cleanhouse valdes loceklis, kurš turpina aktīvi risināt nozares problēmjautājumus. „LPUAA aktuālākie mērķi tuvākajiem gadiem neapšaubāmi ir ēnu ekonomikas apkarošana, nozares prestiža celšana un izaugsmes veicināšana. Diemžēl šobrīd nelegālās nodarbinātības rezultātā nozarē valsts nesaņem vairākus miljonus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (VSAOI), nerunājot par citiem nenomaksātiem nodokļiem,” uzsver K. Drone. „Nelegālā nodarbinātība nozarē ir akūta problēma, kas rada negodīgā ceļā iegūtas konkurences priekšrocības, kropļo tirgu un grauj arī nozares reputāciju. Lai tā nebūtu cīņa ar vējdzirnavām, mēs vēl aktīvāk iesaistīsim savā darbībā valsts institūcijas, tajā skaitā, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts darba inspekciju (VDI), kā arī vairāk darbosimies izglītošanas jomā un aicināsim mūsu nozares klientus izsvērt, ar ko un ar kādiem nosacījumiem sadarboties.” „Mūsu nozares uzņēmumiem, kas, iespējams, nedarbojas likumdošanas ietvaros, darba devēja nomaksātais VSAOI pret apgrozījumu varētu būt robežās no 0,7% - 1%, lai gan vidēji šim rādītājam būtu jābūt 11% - 14% apjomā. Tāpēc LPUAA potenciālie biedri kritiski tiek vērtēti tieši nodokļu nomaksas kontekstā,” stāsta K. Drone, papildinot, ka „nelegālo nodarbinātību veicina salīdzinoši augstais bezdarba līmenis, arī - darba specifika, jo 70 līdz 80% no pakalpojuma cenas veido tieši darba algas. Taču ētisku, ekonomisku, drošības un veselības apsvērumu dēļ nav pieļaujama situācija, ka Latvijā, piemēram, sabiedriskās ēkas un teritorijas apkalpo cilvēki, kuri spiesti strādāt bez tiesiskām darba attiecībām. Tāpēc būtiski ir šo jautājumu risināt kompleksi un iesaistīt visas iespējamās puses.” Lai mazinātu ēnu ekonomiku un veidotu godīgu konkurenci, LPUAA arī līdz šim īstenojis vairākas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas. Izveidots lauzto līgumu reģistrs, noslēgts sadarbības līgums ar VDI, jau 2010.gada decembrī noslēgta vienošanās ar VID par godīgas konkurences un nodokļu nomaksas veicināšanu nozarē, sagatavoti metodiskie materiāli iepirkumu organizēšanai un piedāvātas konsultācijas publisko iepirkumu veicējiem. VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone : „Valsts ieņēmumu dienests vienmēr ir atvērts sadarbībai, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un kopīgi ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem mazinātu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi. LPUAA bija viena no pirmajām nozaru asociācijām, ar kuru mēs noslēdzām vienošanos par godīgas konkurences un nodokļu nomaksas veicināšanu nozarē un veiksmīgi sadarbojamies joprojām, lai sasniegtu kopīgo mērķi – veicinātu godīgu komercdarbības vidi konkrētās asociācijas pārstāvētajā nozarē.

PUBLICĒTAS JAUNĀS TELPU UN TERITORIJU UZKOPŠANAS IEPIRKUMU VADLĪNIJAS 26.04.2024 LPUAA sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju ir sagatavojusi Telpu un teritoriju iepirkuma uzkopšanas vadlīniju jaunu, būtiski pilnveidotu versiju. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt pasūtītājiem uzkopšanas iepirkumu plānošanā, piegādātājiem izvirzāmo kvalifikācijas prasību noteikšanā, iepirkuma priekšmeta tehniskās specifikācijas izstrādē, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā un nozīmīgu, uzkopšanai specifisku mehānismu ietveršanai pakalpojumu līgumā. Jaunā vadlīniju versija ir universāla un ir piemērojama: pielietojot Latvijas nacionālo uzkopšanas kvalitātes standartu LVS 1051-1:2021 (INSTA 800); nepielietojot standartu LVS 1051-1:2021 (INSTA 800). Vadlīnijas pieejamas IUB un LPUAA tīmekļa vietnēs

ZEMĀKĀ CENA UZKOPŠANAS IEPIRKUMOS – PROBLĒMA, KAS EIROPAI JĀATRISINA 07.04.2026 Zemākā cena kā vienīgais vai dominējošais kritērijs uzkopšanas iepirkumos joprojām ir nozīmīgākā uzkopšanas nozares problēma ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Par to LPUAA pārstāvis pārliecinājās, piedaloties Eiropas uzkopšanas asociāciju federācijas EFCI sanāksmē, kura bija veltīta ES publisko iepirkumu regulējuma reformai. Sanāksmē ar saviem pieredzes stāstiem dalījās divu lielu ES valstu – Vācijas un Itālijas – pārstāvji. Zemākā cena kā dominējošais kritērijs neļauj sasniegt iepirkuma rezultātu – higiēniski tīru un drošu darba vidi, tajā pat laikā kavējot arī profesionālās uzkopšanas nozares attīstību. Pasūtītāji nenosaka sasniedzamo pakalpojuma rezultātu – konkrētu tīrības līmeni un tā biežumu, toties skaidri definē savu vēlmi samaksāt viszemāko cenu. Rezultātā iepirkums nav ne apritīgs, ne sociāli atbildīgs, ne inovācijas veicinošs. Vācijas uzkopšanas nozari pārstāvošās organizācijas BIV pārstāve Andrea Simone Johannes sanāksmes dalībniekiem stāstīja, ka šajā valstī zemākā cena kā vienīgais kritērijs ir joprojām plaši sastopama uzkopšanas pakalpojumu iepirkumos. Tādēļ publiskajos iepirkumos puse no BIV biedriem izvēlas nepiedalīties, būtiski samazinot konkurenci. Tajā pat laikā Vācijas publisko iepirkumu veicēji sūdzas par uzkopšanas kvalitāti, kas ir saprotams, jo vadmotīvs ir bijis samaksāt vismazāk. Vācijā, līdzīgi kā Latvijā, ir pieejamas nozares asociācijas sagatavotas vadlīnijas uzkopšanas iepirkumu veicējiem, kurām ir rekomendējošs raksturs. LPUAA nodrošina publisko iepirkumu atbalsta materiālus jau vairāk nekā 10 gadus. Šobrīd atbildīgs Latvijas iepirkumu veicējs, izmantojot LPUAA sadarbībā ar IUB sagatavotās iepirkumu vadlīnijas, var sev nodrošināt nepieciešamo uzkopšanas iepirkuma rezultātu – saimnieciski izdevīgākā pretendenta nodrošinātu, definētu un kontrolētu, kvalitatīvu uzkopšanas pakalpojumu. Taču daļa pasūtītāju joprojām izvēlas norādīt zemāko cenu kā vienīgo saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma atlases kritēriju, tādējādi radot problēmas gan sev, gan pārējām iesaistītajām pusēm. Galvenais cietējs tomēr ir pats pasūtītājs, jo pieaug risks, ka bīstamais un kaitīgais piesārņojums, kuru būtu bijis jāaizvāc, paliks kur ir un joprojām turpinās ietekmēt iepirkuma veicēju, tā kolēģu un ēkas apmeklētāju veselību. LPUAA pārstāvis sanāksmes dalībniekiem izteica ierosinājumu īstenot kopīgu ES līmeņa projektu ar mērķi atrisināt zemākās cenas problēmu uzkopšanas iepirkumos. To varētu veikt, pirmkārt, apkopojot un izvērtējot labāko praksi no tādām ES valstīm kā Vācija, Latvija un Francija. Otrkārt, sagatavojot ES līmeņa rekomendējošu dokumentu, piedaloties vismaz uzkopšanas pakalpojumu sniedzēju ES līmeņa federācijai, ES līmeņa arodbiedrību federācijai un Eiropas Komisijai. Treškārt, paredzot pasākumus šīs rekomendācijas ieviešanai praksē ES dalībvalstīs, kas ir būtiska nepieciešamība, ņemot vērā efektīvas uzkopšanas nozīmību sabiedrības veselības nodrošināšanā. Sanāksmē piedalījās EK nodarbinātības direktorāta pārstāvis, kurš lūdza plašāk izklāstīt LPUAA priekšlikumu un sanāksmes dalībniekiem vēstīja, ka šāda līmeņa problēmu risināšanai ir pieejami ES sociālā dialoga fondu līdzekļi. Tā kā zemākās cenas problēmu uzkopšanas iepirkumos visefektīvāk var atrisināt ES līmenī, LPUAA sadarbojas ar EFCI un tās ieinteresētajiem biedriem, lai mobilizētu ES partnerus kopīgai rīcībai.

Contacts of the Professional Cleaning and Facility Management Association of Latvia Contacts Biedrība "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" Reg. no. 40008142427 Adress: Vietalvas iela 5, Rīga, LV-1009, Latvia Website: lpuaa.lv Executive director: Jānis Ozoliņš, Mobile: +37129456285; E-mail: lpuaa@lpuaa.lv

Eiropas īpašuma apsaimniekošanas līderu konference 05.11.2014 LPUAA pārstāvji Kristaps Drone un Jānis Ozoliņš piedalījās Eiropas apsaimniekošanas līderu konferencē, kura norisinājās 2014. gada 29.-30. oktobrī Londonā. Konferenci organizēja Nīderlandes apsaimniekošanas asociācija (Facility Management Nederland) un Eiropas Īpašuma apsaimniekošanas tīkls (EuroFM), sadarbībā ar Starptautisko īpašumu apsaimniekošanas asociāciju (IFMA). Konferencē piedalījās nozares asociāciju vadītāji no 21 Eiropas valsts, tostarp vairākām Austrumeiropas valstīm. Dalībnieku vidū bija arī Eiropas un globālās nozari pārstāvošās starptautiskās nevalstiskās organizācijas. Konferencē nozares asociāciju vadītāji vienojās par kopēju situācijas raksturojumu nozarē, identificēja izaicinājumus un problēmas, kā arī izskatīja iespējamos risinājumus. Īpašumu apsaimniekošanas nozare Eiropā aug, taču dominē zemas pakalpojumu cenas un nelielas peļņas maržas. Īpašumu apsaimniekošanā ir vērojama globalizācija, lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus un iegūstot nozīmīgu tirgus daļu daudzās valstīs. Līdz ar to gan ir izplatīta negatīva prakse – tiek piedāvāti standartizēti risinājumi, kuri ne vienmēr ir derīgi klientam. Saskaņā ar Eiropas standartā pieņemto definīciju, „īpašumu apsaimniekošana ir procesu integrācija organizācijā nolūkā uzturēt un attīstīt pakalpojumus, par kuriem panākta vienošanās un kuri atbalsta un uzlabo tās pamata darbību efektivitāti”. Īpašuma apsaimniekošanas jēdziens šādā izpratnē arī ekonomiski spēcīgākajās Rietumeiropas valstīs vēl pagaidām ir samērā jauns, tādēļ liels darbs tiek ieguldīts tā skaidrošanā. Viens no nozares pagaidām neīstenotajiem uzdevumiem ir nodrošināt tās pārstāvību Briselē un izveidot nacionālo asociāciju vajadzībām atbilstošu pārstāvības organizatorisko formu. LPUAA pārstāvji konferencē nodibināja kontaktus, kā arī dalījās pieredzē ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Šveices un vairāku citu Eiropas valstu īpašuma apsaimniekošanas asociāciju vadītājiem. Prognozējams, ka aizsāktā sadarbība ar starptautiskajām organizācijām turpmāk pavērs plašākas iespējas LPUAA biedriem.

Darba inspekcija veic aktivitātes negodīgas konkurences samazināšanai 28.06.2010 Lai cīnītos ar nereģistrēto nodarbinātību telpu uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nozarē, Valsts darba inspekcija (VDI) un biedrība Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (turpmāk – Asociācija) norāda uz nepieciešamību ieviest nodarbināto apliecības. „Līdzīgi kā būvniecības un mežistrādes nozarēs, telpu uzkopēju nodarbināto apliecību ieviešana palīdzētu cīnīties pret darbinieku nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma,” uzsver VDI direktors Arnis Luhse. „Asociācija atbalsta apliecību ieviešanu, jo jau šobrīd daudzi nozares uzņēmumi ir ieviesuši darbinieku apliecības. Darbinieku apliecības ir objektīvi nepieciešams pakalpojuma elements, kas klientam nodrošina iespēju pārliecināties par īpašumā ielaižamās personas saistību ar apkalpojošo apsaimniekošanas uzņēmumu. Tādēļ apliecību ieviešana kā obligāta prasība neradīs nekādu papildu administratīvo slogu. Apsaimniekošanas biznesā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāapzinās, ka negodīgas konkurences prakse nav ilgspējīgs risinājums un tai pakāpeniski tiek ieviesti būtiski šķēršļi,” norāda Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Garančs. VDI sadarbības līguma ar Asociāciju ietvaros plāno organizēt dažādas tematiskās pārbaudes, tai skaitā, pievērst pastiprinātu uzmanību darba aizsardzības jautājumiem – darbam augstumā, darbam ar ķīmiskām vielām u.c. Tāpat arī plānots VDI informatīvajos semināros pievērst uzmanību drošiem telpu uzkopšanas paņēmieniem. “Darba inspekcija, darbojoties kopā ar Asociāciju, var veikt pasākumus, lai sakārtotu darba tiesiskās attiecības nozarē un veicinātu drošus darba apstākļus uzkopšanas un apsaimniekošanas darbiniekiem,” norāda VDI direktors A. Luhse. Atgādinām, ka šā gada martā VDI un Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija parakstīja sadarbības līgumu, kura viens no galvenajiem mērķiem ir negodīgas konkurences ietekmes samazināšana nozarē. Līgums paredz VDI un Asociācijas informācijas apmaiņu par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmumos. Tāpat VDI apņemas sniegt konsultācijas par problēmjautājumiem darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībās, ar kuriem sastopas nozares uzņēmumi. Nolūkā sakārtot darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumus nozarēs, VDI šogad noslēgusi divus sadarbības līgumus – ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju un Latvijas Drošības biznesa asociāciju.

LPUAA piedalās EuroFM biedru sanāksmē Milānā 05.11.2015 2015. gada 29.-30. oktobrī Milānā, Itālijā, notikušajā EuroFM biedru sanāksmē LPUAA pārstāvēja asociācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš. LPUAA ir EuroFM (Eiropas apsaimniekošanas organizāciju tīkls) biedrs kopš 2015. gada oktobra. Jāatzīmē, ka gandrīz vienlaicīgi ar LPUAA lēmumu iestāties EuroFM pieņēma arī Francijas un Grieķijas nacionālās apsaimniekošanas asociācijas, kuru vadītāji atzīst, ka saskata labas perspektīvas šajā sadarbības formā. Latvija šobrīd ir vienīgā EuroFM pārstāvētā Baltijas valsts. Biedru tikšanās formātā tikai nelielu vietu ieņēma formāla rakstura organizācijas dalībnieku sanāksme. Darba programmu aizsāka četru respektablu pētījumu prezentācijas par apsaimniekošanas nozares perspektīvām laikposmā līdz 2040. gadam, kuras sniedza pārstāvji no Itālijas, Lielbritānijas un Šveices. Klātesošie vadošo starptautisko apsaimniekošanas uzņēmumu, izglītības iestāžu, pētniecības insitūtu un nacionālo asociāciju pārstāvji šos rezultātus diskusijā pārrunāja. Tādējādi bija vislabākās iespējas gūt ieskatus par apsaimniekošanas attīstības perspektīvām un no tām izrietošajām sekām pakalpojumu sniegšanā, izglītībā un pētniecībā. Perspektīvā apsaimniekošanas profesionālis būs atbildīgs nevis par konkrētu ēku, bet gan par noteikta skaita darbinieku produktivitāti un darbinieku mainības samazināšanu, turklāt būtisku daļu laika apkalpojamie darbinieki veiks pienākumus ārpus darbavietas, tostarp savā dzīvesvietā. Tas nav futūrisms, bet tendences, kuras vērojamas jau šobrīd. Saskatāt izaicinājumus? Iespējas? EuroFM darbs ir organizēts četros virzienos: prakses tīkla grupa (nacionālo asociāciju vadītāji), korporatīvo biedru tīkla grupa (apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji), izglītības iestāžu tīkla grupa un pētniecības institūciju tīkla grupa. Liela daļa no pasākuma tika organizēta šajās grupās, kuru dalībniekiem ir kopīgas problēmas un intereses. Tomēr ļoti noderīgs jaunievedums bija problēmorientēta darba grupu sesija otrajā tikšanās dienā, kurā piedalījās visu virzienu pārstāvji. Noderīga tādēļ, ka izglītības, prakses un pētniecības pārstāvji var būt viens otram ļoti vajadzīgi. Piemēram, 300 vadošas universitātes apsaimniekošanas virziena studentiem nepieciešams izstrādāt projektu un vajadzīgs praktisks objekts. Vecākā kursa studenti, pielietojot modernus instrumentus un liekot lietā jaunības radošumu, ir gatavi bez maksas sniegt palīdzību. Savukārt jaukta tipa biroju ēkas apsaimniekotājam nepieciešamas idejas, kā padarīt īpašumu pievilcīgāku nomniekiem un uzlabot atdevi no tā. EuroFM biedru tikšanās tiek organizētas 3 reizes gadā un tajās ir aicināti piedalīties arī LPUAA biedru augstākās vadības pārstāvji, kuriem ir interese attīstīt apsaimniekošanas pakalpojumus. Par dalību biedru sanāksmēs nav jāmaksā – jāsedz tikai ceļa un uzturēšanās izmaksas. Nākamā sanāksme notiks Štutgartē 2016. gada februārī. Mijiedarbība biedru sanāksmju laikā ar augsta līmeņa apsaimniekošanas profesionāļiem no atšķirīgām Eiropas valstīm garantē svarīgu ieskatu un arī personīgu kontaktu gūšanu sava biznesa attīstībai.

Seminārs "Par jauno nacionālo uzkopšanas kvalitātes standartu" 27.03.2018 2018. gada 27. martā LPUAA sadarbībā ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” organizēja informatīvu semināru par jauno nacionālo uzkopšanas kvalitātes standartu LVS 1051:2017 "Uzkopšanas kvalitāte. Mērīšanas sistēma uzkopšanas kvalitātes pārbaudei un vērtēšanai". Seminārā piedalījās 89 dalībnieki no 36 organizācijām, kas liecina par standarta potenciālo lietotāju aktīvu interesi ieviest tā principus uzkopšanas ārpakalpojumu iepirkumos vai uzkopjot telpas pašu spēkiem. Jāatzīmē plašais semināra dalībnieku vidū pārstāvētais nozaru klāsts – transporta sfēra, īpašumu apsaimniekošana, policija, veselības aprūpes iestādes, izglītības iestādes, sociālā nodrošinājuma pakalpojumi, valsts aizsardzība, pašvaldības un valsts pārvalde. Seminārā LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš informēja dalībniekus par uzkopšanas problēmām, kuras tiek atrisinātas, izmantojot LVS 1051:2017, standarta pielietojuma jomām, metodēm, pamatprincipiem. Savukārt VAS „Valsts nekustamie īpašumi” uzkopšanas pakalpojumu vadītāja Daiga Putniņa iepazīstināja ar pārstāvētās organizācijas pieredzi standartu pielietojot ikdienas darbā un perspektīvām Latvijā. LPUAA tīmekļa vietnē ir pieejama plašāka informācija par jauno uzkopšanas kvalitātes standartu un nepieciešamības gadījumā standarta lietotāji tiek laipni aicināti vērsties pēc konsultatīva atbalsta LPUAA.

Kas ir ģenerālās uzkopšanas darbi un kā tos organizēt? 30.10.2024 Ģenerālā uzkopšana ir viens no uzkopšanas veidiem, par kuru jābūt zinošiem gan tiem, kuri uzkopj pašu spēkiem, gan ārpakalpojumu pircējiem. Higiēniskas, veselībai nekaitīgas un vizuāli tīras vides nodrošināšanā ģenerālā uzkopšana ir būtisks posms. Kaut gan regulārā uzkopšana ir svarīga telpu tīrības uzturēšanai nepieciešamajā līmenī, tā netiek veikta ar iedarbīgākajām pieejamajām uzkopšanas metodēm (spēcīgas iedarbības līdzekļi), specializētu inventāru (piemēram, darbam augstumā) un iekārtām (piemēram, paklāju dziļā tīrīšana). Pamatuzkopšanu neveic augsti specializēts darbaspēks, un tās laikā netiek uzkoptas visas virsmas, uz kurām uzkrājas piesārņojums. Pilnīgi visu piesārņoto virsmu regulārā uzkopšana parasti netiek plānota, jo būtu ekonomiski neefektīva. Tādēļ uz grūti pieejamām vai īpašu periodisku kopšanu prasošām virsmām pakāpeniski uzkrājas piesārņojums. Telpās kļūst nepatīkami uzturēties, pieaug putekļu daudzums, no grūti pieejamajām vietām izplatās smakas, telpas lietotāji sāk uztvert vidi kā nekoptu. Nedrīkst nonākt līdz tādam stāvoklim – tā novēršanai nepieciešama ģenerālā uzkopšana. Tā nevar izpalikt un ir jāplāno kā retāks, bet tomēr regulārs pasākums. Piemērs, lai labāk izprastu ģenerālās uzkopšanas lomu, rodams citā higiēnas sfērā: zobu veselības uzturēšanai tos tīram, taču retākos, tomēr plānotos intervālos ejam pie higiēnista. Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijā (LPUAA) kā nozares profesionāļi apzināmies, ka ģenerālā uzkopšana uzkopšanas darbu programmā nedrīkst izpalikt. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu izpratni par ģenerālo uzkopšanu, LPUAA ir sagatavojusi šo informatīvo materiālu. Materiāls ir pieejams šajā hipersaitē .