Uzkopšanas Vēsture

Ieskats uzkopšanas un higiēnas vēsturē

Senie laiki

Uzkopšanai visos laikos ir bijusi neaizstājami svarīga nozīme higiēnas nodrošināšanā, kas tieši ietekmē cilvēka dzīves ilgumu un kvalitāti. Šis ieskats uzkopšanas vēsturē ir sagatavots, balstoties uz Džulio Guici (Giulio Guizzi) grāmatā Higiēnas uzkopšana un sanitārija (Pulizia igienica e sanificazione – La sporca storia del pulito, Edizioni LSWR, 2023, 548 lpp.) apkopoto bagātīgo materiālu, kas aptver laika posmu no aizvēstures līdz mūsdienām. Vēsturiskās informācijas apjoms saistībā ar uzkopšanu ir ļoti liels, tādēļ šajā materiālā ir tikai neliela daļa no informācijas.

Senie laiki

Vēstures apraksti liecina, ka jau senatnē saprātīgajiem cilvēkiem ir veidojusies izpratne par personīgo un savas tuvākās apkārtnes tīrību. Tīrības trūkums nozīmē briesmas dzīvībai, arī ar fatālām sekām. Pamatprincips bija dzert tikai tīru ūdeni. Tā kā ūdeni tolaik bija grūti pārvietot, tad cilvēkiem bija jāuzturas tuvu ūdens ieguves vietām.

Cilvēku bērni vairākus gadus pēc piedzimšanas ir jāaprūpē, ko bija vieglāk veikt nepārvietojoties, apmetnēs svaiga ūdens tuvumā. Kaut gan cilvēkam ir vajadzīga tīrība, tas pastāvīgi radīja pašam sev bīstamu piesārņojumu – medījumu asinis, gaļas paliekas, ādas, kauli, cilvēku ķermeņa izdalījumi u.tml. Šāda piesārņojuma sadalīšanās procesi īsā laikā padarīt senos mājokļus un apmetnes dzīvībai bīstamus – tā novēršanai kā viena no senākajām nodarbēm radās uzkopšana. Tā kā cilvēkiem ir daudzveidīgiem darbam piemērotas rokas, tās ļāva ne vien uzkopt sevi un apkārtni, bet arī izgatavot pirmos rīkus tīrības uzturēšanai.

Neolīta laikmeta krama skrāpji, apm. 3000 p.m.ē., Francija Avots: antiquitiesonline.com

Senā Grieķija un Roma

Gan senajā Grieķijā, gan Romas impērijā bija attīstītas ūdens apgādes sistēmas pilsētās, ar atšķirību, ka Grieķijā tika atzīts par labu mazgāties aukstā, savukārt Romā – siltā ūdenī. Attiecīgi grieķi ātri un bieži skalojās aukstā ūdenī, iegūstot garīgu pacēlumu, turpretī romieši pavadīja siltajā termu ūdenī līdz pat 9 stundām dienā, socializējoties. Arhimēds (287-212 p.m.ē.) pirmais izgudroja sūkni, kas mūsdienās ir svarīga daudzu uzkopšanas iekārtu sastāvdaļa. Hipokrāts (460-370 p.m.ē.) atzina, ka tīrs gaiss ir pirmais ēdiens un pirmais medikaments. Uzkopšanai ir svarīga loma telpu gaisa tīrības nodrošināšanā. Senajā Grieķijā tīrība materiālajā pasaulē tika saistīta ar tīrību arī garīgajā pasaulē. Higieja, no kā cēlies termins “higiēna”, bija grieķu mitoloģijā tīrības, sanitārijas un labas veselības dieviete, to pārņēma arī romieši. Grieķu filozofu atbilde uz jautājumu “Kāpēc uzkopt? “ 220 p.m.ē. skan šādi “Lai izmainītu to, kas dabā nav skaists, lai sakārtotu nekārtīgo un nodrošinātu vislabāko izskatu”. Arī mūsdienās redzam izceltu uzkoptas vides estētisko vērtību, piemēram, reklāmās, kur virsma papildināta ar mirdzumu simbolizējošām zvaigznītēm. Romā ar tās aptuveni 1 milj. iedzīvotāju dienā tika patērēti vidēji 1000 litri ūdens uz cilvēku. Pilsētā bija ierīkotas 856 publiski pieejamas mazgāšanās iestādes, no kurām lielākajā, Diokleciāno, vienlaicīgi varēja uzturēties 3200 personas. Mazgāšanās iestādes regulāri izmantoja dažādu sociālo šķiru pārstāvji, arī vergi.

Grezno romiešu villu uzkopšana bija izaicinoša, jo saviesīgos pasākumos apgaismošanai tika izmantotas simtiem kvēpus izdalošu sveču un lāpu, turpretī ēdienu atkritumi tika mesti uz grīdas seguma. Uzkopšanā tika izmantoti dažādi precīzi dozēti līdzekļi. Uzkopējiem bija arī sava hierarhija. Lielāko atkritumu novākšanu no ātrijiem, pagalmiem, portikiem un staļliem veica qualesquales. Rīcības ar atkritumiem vai lieliem priekšmetiem un iekštelpu slaucīšanu un sakārtošanu pirms un pēc saviesīgiem pasākumiem veica scoparii. No tiem kvalificētākie un diskrētākie, kas prot strādāt rūpīgi, kļūst par analectae – savāc ēdiena pārpalikumus un atliekas. Uzkopēji izmanto skrāpi (strigle), kas ir ievērojami attīstījies kopš senajiem laikiem un kuru mūsdienās, modernās formās, joprojām izmanto, piemēram, stikla virsmu uzkopšanā.

Romiešu strigils Avots: Vita Romana

Viduslaiki

Agrajos, klasiskajos un vēlīnajos viduslaikos starp m.ē. 500 un 1500 gadiem uzkopšanas jomā nenotika būtiska virzība uz priekšu. Šo periodu drīzāk raksturo degradācija un fanātisms, barbaru iebrukumi, reliģiskie kari ar mērķi iegūt varu. Rezultātā pat pēc viduslaikiem, 1700 g., tādās Eiropas lielpilsētās kā Londona vai Parīze ūdensapgādes un atkritumu savākšanas sistēmas bija būtiski vājākas nekā senajā Romā.

Viduslaikos dominēja skarbi apstākļi, nehigiēniska vide, nepievērsa pienācīgu uzmanību tīrībai mājās un publiskā vidē.

Pilsētās un ciematos plaši bija sastopami visu veidu, tostarp noārdošies bioloģiskie atkritumi. Laukos iedzīvotāji dzīvoja kopā ar mājdzīvniekiem. Sabiedriskās mazgāšanās iestādes zaudēja publiskās un sociālās funkcijas, pakāpeniski tika nolaistas un kļuva par kriminālu, amorālas darbības vidi. Pakāpeniski dažādās valstīs šīs mazgāšanās iespējas tika aizliegtas. Piemēram, Londonā 1417. gadā aizliedza visas sabiedriskās mazgāšanās iestādes, atļaujot tikai atstāt mazgāšanās iespējas privātmājās un tikai tīrības nolūkos.

Tika uzskatīts, ka mazgāšanās, īpaši karstumā, atverot ādas poras kaitīgai ārējai iedarbībai. Tika ieteikts turēt ādu netīru, ja vēlas pasargāt sevi no infekcijām. Ja tādēļ ieviešas utis un blusas, tad, tika uzskatīts, nav par ko satraukties, jo tās absolūti neesot kaitīgas, bet gan, gluži otrādi, šo kukaiņu “saimnieku” aizsargājot. Kā zinām kopš 19.gs., tad patiesībā netīrā āda piesaistīja blusas, kuras var pārnēsāt mēra (Yersinia pestis) baktēriju. Blusas ierasti dzīvo grauzēju kažokos. Kad grauzējs beidz savu dzīvi, blusas pāriet pie cilvēka. Lielākajā šīs slimības uzliesmojumā 14.gs. 4 gadu laikā gāja bojā ap 50 milj. (50%) Eiropas iedzīvotāju. Turklāt mēris ir tikai viena no daudzām bīstamībām, kuru veicināja cilvēces maldi higiēnas jomā.

Tuvajos austrumos jau m.ē. 9. gs. ir sastopamas mūsdienām analogas cieto ziepju receptes, kurās izmantoti sārmi un tauki. Krusta karu laikā šīs zināšanas sākot ar 11. gs. nonāca Eiropā un šis produkts sāka gūt popularitāti, attīstoties “ziepju pilsētām” kā Marseļa un Venēcija.

Viduslaikiem raksturīgākais uzkopšanas instruments Eiropā ir apaļa zaru slota, kas gan arī vienkāršās tautas izpratnē tika uzskatīts arī par raganu transportlīdzekli.

Zaru slota Avots: eBay, homeantiqdecor

Tomēr nevar apgalvot, ka viduslaiki bija tikai tumši un pilnīgi bez progresa – tika uzsākta īsto ziepju izgatavošana, izgudrotas uzsūcošas plēšas – putekļu sūcēja priekštecis, kā arī dažādas uzkopšanā izmantotas vielas kā sālsskābe, citronskābe, skābeņskābe.

Jaunie laiki Eiropā

Ēku iekštelpās mēbeles un aprīkojums gan privātajās, gan publiskajās telpās kļuva sarežģīts un detaļām bagāts – biezi paklāji, smagas mīkstās mēbeles, plaši izmantoti audumi, dekoratīvie elementi. Turklāt vēl nebija izgudrotas tapetes un no sienām atdalošies fragmenti veicināja putekļainību.

Ļoti sarežģītas uzkopšanā bija galvenās reliģiskās celtnes, piemēram, katedrāles. Tajās ir lielas daudzkrāsaina marmora platības, statujas, koka elementi, metāla un stikla priekšmeti, plaši izmantots audums. No sveču dūmiem un īpaši no netīrās pilsētvides apmeklētāju ienestais piesārņojums strauji piesārņo arī reliģiskās celtnes visas virsmas. Atšķirībā no citās sabiedrības jomās notiekošā, nozīmīgākajās reliģiskajās būvēs jau bija izstrādāta detalizēta procedūra tīrības uzturēšanai un materiālo vērtību saglabāšanai. Piemēram, 1627. g. izdota grāmata detalizēti apraksta cik bieži, ar kādu inventāru, kādiem līdzekļiem ir jākopj katra konkrētā materiāla virsma un ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, lai neradītu bojājumus. Šajā pirms aptuveni 400 gadiem izdotajā grāmatā ir arī padomi, kā veikt uzkopšanu nabadzīgās draudzēs, ar mazāku resursu ieguldījumu. Attiecībā uz uzkopšanu laicīgajā sfērā - 1760. gadā Anglijā tiek izdota pirmā mājsaimniecību uzkopšanas rokasgrāmata “Kalpotāju rokasgrāmata” (Servants’ Directory). Tajā redzama izpratne par mikroputekļu daudzuma samazināšanu.

Arī jauno laiku sākumposmā cilvēki izvairījās no mazgāšanās. Kā saglabāt tīrību bez mazgāšanās? Vienkārši – bieži maina drēbes. Drēbēm bija jābūt pietiekami raupja auduma, lai spētu atdalīt no ādas netīrumus berzes rezultātā. Tā kā drēbes bija ļoti netīras, tās tika mazgātas ar stipriem līdzekļiem, tādēļ tām bija jābūt izturīgām. Drēbes bija tik izturīgas, ka tās nereti tika nodotas no paaudzes paaudzē. Ja Francijas karalis Luijs XIV (1638-1715), kurš bija slavens ar savu grezno dzīvesveidu, savas dzīves laikā ir mazgājies tikai vienu reizi, tad varam iedomāties, kādi higiēnas standarti bija zemākos sabiedrības slāņos. Lai drēbes mazgātu, attīstījās ziepju ražošana un spēcīgi attīstīta bija arī smaržu nozare, lai maskētu smakas.

Sabiedriskā telpa pilsētvidē netīrības dēļ bija kļuvusi tik netīra un neciešama, ka valdnieki un politiķi bija spiesti rīkoties. Piemēram, Parīzē tika pieņemts dekrēts, kurš noteica, ka visās mājās ir jāierīko izsmeļamā tualete. To māju īpašniekiem, kuri tualeti neierīko, draudēja mājas konfiskācija. Stingri tika aizliegts izmest atkritumus ārpus mājas vai pa logu. Par nepareizu atkritumu utilizāciju, nenododot savācējiem, draudēja 100 soda naudas vienību sods un arī cietumsods. Neraugoties uz dokumentos paredzēto stingro kārtību un sodiem, šīs kārtības ieviešana praksē vilkās gadu desmitiem un gadsimtiem. Turklāt stingrie higiēnas noteikumi praksē neattiecās uz priviliģētām kategorijām – aristokrātiem, arī garīdzniecību. Pats Francijas karalis bija pirmais, kurš neievēroja prasību ierīkot tualetes – par to liecina attiecīgā laika perioda pilis un ēkas. Šī nevienlīdzības izpausme higiēnas prasībās bija viena no daudzām, kas noveda pie franču revolūcijas.

Sabiedrības izpratne par higiēnas nepieciešamību attīstījās lēni, izpaužoties dažādās sfērās, tostarp reliģiskajā. Itālijas Lombardijas reģionā, Ozio Sopra ciematā atrodas Slotas Dievmātes svētnīca (Santuario della Madonna della Scopa). Leģenda vēsta, ka 12.gs. uzbūvēto svētnīcu vietējie izmantoja kā noliktavu un kūti, bet tad parādījusies Dievmāte, kas ņēmusi rokā slotu un sakopusi svētnīcu. Svētnīca pārbūvēta 16.gs. Katru gadu pirmajās divās augusta nedēļās ciematā tiek svinēti Slotas Dievmātes svētki.

Slotas Dievmātes svētnīcas altāra skulpturālā kompozīcija Foto: J.Ozoliņš

Uzkopšanas attīstība 18.gs. beigās -19.gs.

ASV noteiktu apstākļu kopums laikposmā līdz 19. gs. radīja augstāku progresa līmeni uzkopšanas jomā, kas turpinājās arī pēc otrā pasaules kara. Pilsētvides uzkopšanas problēmām savā autobiogrāfijā pievērsās jau viens no ASV dibinātājiem Bendžamins Franklins. Viņš secina, ka savlaicīgi neuzkopjot ielas, piesārņojums ar laiku pārvēršas dubļos, kurus jau ir ievērojami grūtāk novākt un utilizēt. Sētnieks, viņa ieskatā būtu jāsauc par “sanitāro darbinieku”, kura grūtais darbs ir jāatbalsta un jāpilnveido kopējam sabiedrības labumam.

Amerikāņu lauksaimnieks Levijs Dikinsons 1797.g. sievai izgatavoja slotu no sorgo šķiedrām, izveidojot to saišķi. Tā kļuva populāra, lauksaimnieks izveidoja un sekmīgi attīstīja savu slotu fabriku Dickinson & Son Co, izgudroja arī slotas ar pedāli. Nedaudz vēlāk šeikeru reliģiskā grupa sāka ražot plakanās slotas, kuras izgudroja Teodors Beits. Tiek lēsts, ka 1830. gadā ASV darbojās 305 slotu fabrikas.

Jau no seniem laikiem kuģu mazgāšanai tiek izmantoti auduma slokšņu saišķi, kas ir piesieti pie stieņa, saukti arī par mopiem. Amerikānis Džeikobs Hovs 1837. gadā atrisina mopu stiprināšanas problēmu pie roktura, iegūstot patentu nr.241. Šim izgudrojumam seko daudzi citi mopu uzlabojumi, tostarp viegli nomaināmi un integrēti sistēmā ar nospiedēju.

Mopa stiprinājuma patents US241, 1838.g. Avots: United States Patent Office

Amerikas pilsoņu karā 1861.-1865. gados tiek lēsts, dzīvību zaudēja līdz 750 tūkst. cilvēku. Taču saistībā ar higiēnu ASV attieksmi pret higiēnu izmainīja fakts, ka tiešā karadarbībā gāja bojā 94 tūkst. karavīru, savukārt sliktas higiēnas un slimību dēļ tika zaudēti aptuveni 164 tūkst. karavīru. Amerikas sabiedrībā tika secināts, ka slikta higiēna ir nāvējošāka par karu. Tam bija ietekme gan politiskā, gan sabiedrības līmenī, izveidota Nacionālā veselības pārvalde, rūpējās par higiēnisku vidi – kanalizācijas izveidi, higiēnu pilsētvidē, higiēnu mājās, tekoša ūdens nodrošināšanu un individuālo higiēnu.

Bizelu ģimenei 1872. gadā piederēja stikla un keramikas veikals. Vīrs Melvils mēģināja atrisināt problēmu, kā savākt no paklāja trauslo preču aizsardzībai izmantotās skaidas un keramikas putekļus. Mēģina iegādāties tirgū pieejamos uzkopšanas rīkus, tomēr to efektivitāte viņu it nemaz neapmierina. Darbnīcā virs veikala Melvils izstrādā paklāju tīrīšanas iekārtu, kuras galvenās sastāvdaļas ir rotējoša suka un kaste, kurā tā ir ievietota, patentē 1876. gadā šo iekārtu un mēģina to tirgot. Pieprasījums ir ļoti augsts, pēc dažiem gadiem tiek ražotas jau 65 tūkst. Bisell iekārtas gadā. Pēc vīra pāragrās nāves dzīvesbiedre Anna kļuva par pirmo sievieti, kas vada uzņēmumu ASV, brīvprātīgi uzsāk iemaksas nodarbināto sociālajai un veselības apdrošināšanai, eksportējot produkciju uz 20 valstīm. Bisell iekārtas attiecīgajā periodā lietoja ne vien amerikāņu mājsaimniecībās, bet arī karalienes Viktorijas, Konstantinopoles sultāna pilī un citur. Apmēram 30 gadus šīs iekārtas tika izplatītas bez nozīmīgām tehniskām izmaiņām.

Bisell paklāju uzkopšanas iekārta Avots: Getty images

Prūsijas mediķis Roberts Kohs 1877. g. pierādīja, ka Sibīrijas mēra īstais cēlonis ir sporas, 1882. g. atklāj, ka baktērijas izraisa tuberkulozi. Šie atklājumi sabiedrībā nostiprina citu jēgu uzkopēja amatam – uzkopšana ir nepieciešama, lai izvairītos no slimībām, nevis vienkārši pozitīva darbībai, kurai ir jāvelta laiks un resursi. Elena Ričardsa, pirmā sieviete, kas uzņemta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un pirmā, kas ieguvusi ķīmijas grādu ASV, izveido zinātnes nozari mājsaimniecības ekonomiku, tostarp publicējot grāmatu “Uzkopšanas un ēdiena gatavošanas ķīmija”.

Iekārtu attīstība 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā

Angļu inženieris Huberts Būts 1901.g. ievēroja, ka Londonā demonstrētajai elektriskajai paklāju uzkopšanas iekārtai ir milzīgs trūkums – tā pūta gaisu paklājā, tā saceļot putekļus, nolūkā putekļus iepūst maisā. Būts ierosināja, ka labāk būtu bijis iesūkt putekļus maisā, bet demonstrētās iekārtas autors atbildējis, ka tas neesot iespējams. Būts uzņēmās izaicinājumu un izgatavoja pirmo degvielas, vēlāk pārveidotu par elektrisko, putekļu sūcēju. Tas bija liela izmēra putekļu sūcējs, kuru ar zirgiem aizvilka līdz uzkopjamai ēkai un sūkšanu klientu ēkā veica pa garām caurulēm. Pakalpojums bija samērā dārgs un sabiedrība uz ielas varēja caur stiklu apbrīnot progresīvās iekārtas savākto netīrumu apjomu kastē.

Huberta Būta putekļu sūcējs darbībā, 1903.g. Avots: Getty images

20.gs. sākumā Ohaio štatā dzīvojošais izgudrotājam Džeimsam Spangleram īsi pirms sešdesmit gadu sasniegšanas bija jāuzrota piedurknes, kļūstot par lielveikala uzkopēju. Viņa atbildībā tika nodota liela paklāja platība, kuras uzkopšanai tika nodota profesionālā Bisell iekārta, t.i. stumjamā iekārta, kurai ir 2 reizes lielāks darba platums. Divus gadus viņš cenšas ar to strādāt, bet stumt plato profesionālo iekārtu pa paklāju ir grūti un saasinās arī viņa astmas slimība. Spanglers meklē risinājumu un 1907. gadā, iedvesmojoties no jaunajām ielu uzkopšanas mašīnām, mēģina apvienot Bisell iekārtu, elektrisko ventilatoru un no sievas paņemtu spilvendrānu. Rezultātā 1908. gadā izstrādā pirmo portatīvo elektrisko putekļu sūcēju, kuru patentē. Uzsāk sadarbību ar rūpnieku Viljamu Hūveru (Hoover). Ērtas lietošanas dēļ Hoover markas putekļu sūcēji kļūst par vadošajiem tirgū. ASV putekļu sūcēju ražošana tik ļoti attīstās, ka tiek nodibināta Amerikas putekļu sūcēju asociācija, saskaņā ar kuras datiem ASV 1919.g. ir pārdoti 702 tūkst. putekļu sūcēju, no kuriem 25% bija Hoover markas.

Spanglera patentētais elektriskais putekļu sūcējs, 1908.g. Avots: firstversions.com

Dāņu mehāniķis un matemātiķis Fiskers 19.gs. 30-tajos gados izstrādāja mazu elektrisko putekļu sūcēju C1 un, lai sāktu komercdarbību, piesaistīja partneri Nilsenu. Abi 1938.g. izveido uzņēmumu Fisker & Nielsen, kas vēlāk kļūst par Nilfisk, vienu no vadošajiem pasaules piegādātājiem profesionālās uzkopšanas nozarei. Vēsturiski šī uzņēmuma nozīmīgākais ovāls, pelēks putekļu sūcējs S59, kura dizains ilgu laiku saglabājās nemainīgs.

Putekļu sūcēja Nilfisk S59 reklāmas materiāls Avots: Nilfisk FB profils

Uzkopšanas atspoguļojums mākslā

Kino, glezniecībā, mūzikā un literatūrā ir atrodama informācija, kas ir saistīta ar uzkopšanu.

Oskara balvu par Elizabetes I lomu saņemot, austrāliešu aktrise Keita Banketa teica: “Man patīk lietot putekļu sūcēju. Tam ir gandarījumu sniedzoša skaņa, īpaši dzirdot netīrumu atsišanos, kas ar spēku tiek iesūkti iekārtā. Man putekļu sūkšana, tīrības skaņa, ir svarīga lieta, viena no tām, kas mani tura pie zemes un ko uzskatu par ārstniecisku procedūru”.

Aktrise Keita Blanketa (Cate Blanchett) Avots: britannica.com

Uzkopšanas instrumenti, piemēram, slotas, tiek izlietoti un izmesti, tādēļ nesaglabājās kā vēstures liecinieki. Taču to attēlojums līdz mūsdienām ir saglabājies glezniecības darbos. Dienvideiropas glezniecībā ir izvairījušies no uzkopšanas priekšmetu attēlošanas, savukārt kontinenta ziemeļu valstīs tā redzama gan greznus, gan pieticīgus apstākļus atainojošās gleznās. Piemēram holandiešu gleznotājs Hogstratens savā gleznā Čības (Les Pantoufles) attēlo pirmajā plānā interesantas formas slotu un blakus pakārtu uzkopšanai paredzētu drānu.

Uzkopšana ir atspoguļota arī daudzos literatūras darbos, piemēram, Čārlza Dikensa 1852-1853. gados publicētajā romānā “Saltais nams” (Bleak House), kas sniedz priekšstatu par tīrības trūkumu un tās nodrošināšanai veiktajiem uzkopšanas darbiem 1820-1830.gados. Rakstniece Mindija Luisa (Mindy Lewis) savā grāmatā par uzkopšanu “Dirt: the quirks, habits and passions of cleaning a house” (2009) piemin, ka dzīvē nevar izvairīties no trim lietām: nāves, nodokļiem un netīrības.

Les Pantoufles, Hoogstraten Avots: https://collections.louvre.fr

Uzkopšanai ir saistība arī ar mūziku. YouTube ir var redzēt un dzirdēt vairākus skaņdarbus, kuros kā mūzikas instrumenti ir izmantotas arī uzkopšanas iekārtas, piemēram “Sinfonia per Aspirapolvere e orchestra” vai “A Grand, Grand Ouverture For Three Vacuum Cleaners, Floor Polisher and Band”. Skaņai ir analoģijas, kas to saista ar tīrību, tādējādi attiecīgajiem darbiem ir atrodamas arī pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes, piemēram, par “ārkārtēji tīru orķestra kompozīcijas valodu”.

Secinājumi un ieteikumi

Uzkopšanas vēstures liecības skaidri demonstrē augsto vērtību tam darbam, ko veic uzkopēji, uzkopšanas darbu vadītāji, iekārtu, inventāra un uzkopšanas līdzekļu ražotāji, izglītotāji, izgudrotāji, zinātnieki.

Uzkopšanas un higiēnas vēsture skaidri parāda, kādas negatīvas un nereti katastrofālas sekas sabiedrībai bija jācieš, kad nebija sasniegts mūsdienām raksturīgais uzkopšanas tehnoloģiskais līmenis vai tad, kad sabiedrība vēsturisku iemeslu un dažādu maldu dēļ atkāpās no higiēnas pamatprincipiem.

Uzkopšanas un higiēnas kultūrai attiecīgajā vietā un laikā ir bijusi ievērojama ietekme, tā dažādās vietās vienlaicīgi ir krasi savstarpēji atšķīrusies. Šī kultūra ir atsevišķos periodos būtiski un strauji mainījusies.

Ieskatu uzkopšanas vēsturē ir lietderīgi ietvert uzkopšanas, kā arī higiēnas nodrošināšanas profesiju mācību programmās.

Uzkopšanai ir svarīga un visur esoša loma sabiedrībā, tādēļ būtu lietderīgi, ja attiecīgo jomu pārstāvji nākotnē pētītu ne vien uzkopšana vēsturi, bet arī uzkopšanas psiholoģiju, socioloģiju un pat tīrības filozofiju.

Šī tīmekļa vietnes sadaļa par higiēnas un uzkopšanas vēsturi sagatavota Erasmus+ projektā CleanSkill.