AS “Rīgas siltums” jaunie netaisnīgie nosacījumi kaitē dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un pārvaldniekiem

05.04.2016

“Kad lapsa sprediķo, uzmani zosis,” māca vācu sakāmvārds. Pēc grozījumiem Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likumā, saskaņā ar kuriem kopš 2015. gada 1. oktobra Latvijā ieviesti tiešie norēķini par komunālajiem pakalpojumiem, “zosu” lomā pašiem negribot nonākuši dzīvojamo māju pārvaldnieki, dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, kuriem monopolists – “Rīgas siltums” – diktē tikai sev vien izdevīgus siltumenerģijas piegādes nosacījumus.
 
Tiešie norēķini dod dzīvokļu īpašniekiem iespēju tiešā veidā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem par ūdens un siltuma piegādi, kā arī par atkritumu apsaimniekošanu. Pakalpojumu sniedzēji sagatavo katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķus rēķinus, un viņš par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās bez pārvaldnieka starpniecības. Dzīvokļa īpašnieks pakalpojuma sniedzējam maksā par katra rēķina sagatavošanu, un izmaksas nav mazas. SIA “Rīgas ūdens” par šo pakalpojumu prasa 3,19 eiro, bet AS “Rīgas siltums”- 3,87 eiro. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanu mēnesī rēķinu sagatavošanas izdevumi var veidot vairāk nekā 10 eiro. Jāņem arī vērā, ka tiešo norēķinu esamība nepaglābj dzīvokļu īpašnieku, teiksim, no apkures atslēgšanas, ja citu iedzīvotāju vainas dēļ mājai uzkrājies parāds par siltumu.

Par tiešo norēķinu izvēli jālemj vairākumam dzīvokļu īpašnieku, un divu nedēļu laikā par to rakstiski jāinformē kā ēkas pārvaldnieku, tā pakalpojuma sniedzēju. Tikai tad, kad pakalpojuma sniedzējs saņēmis šādu iesniegumu, viņš būtu tiesīgs prasīt maksātāju personas datus. Tomēr realitātē notiek citādi. “Rīgas siltuma” (RS) tipveida līgumā iestrādāta prasība sniegt monopolistam tādus datus, kuri uzskatāmi par sensitīviem. Tipveida līgumos RS pārvaldniekam pieprasa sniegt datus “par objekta (t.i. mājas vai dzīvokļa īpašnieka maiņu) atsavināšanu, likumīgā pārstāvja maiņu, tiesiskās aizsardzības procesa vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī ja tiek ierosināta lieta par lietotāja (abonenta) maksātnespēju. Paziņošanas pienākuma neizpildes gadījumā puse ir atbildīga par sekām, ko tā radījusi.” Respektīvi, ja pārvaldnieks nepaziņo RS, ka, piemēram, pilsonim A no 3. dzīvokļa pasludināta maksātnespēja, gan viņš, gan pārējo dzīvokļu īpašnieki automātiski kļūst vainīgi par maksātnespējīgā pilsoņa nesamaksātajiem rēķiniem. RS ieskatā daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji minēto līgumu var droši parakstīt, jo līgumslēdzēja puse ir dzīvokļu īpašnieki, nevis apsaimniekotājs, un tādējādi arī visas sekas par minētā līguma punkta neizpildi gulstas uz viņu pleciem. Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) uzskata, ka šāds nosacījums ir klajā pretrunā ar taisnīguma principiem un cilvēka privātās dzīves neaizskaramību, jo, saskaņā ar minēto punktu, nama iemītniekiem būtu smalki jāpārzina savu kaimiņu civiltiesiskie darījumi un viņu finanšu stāvoklis, lai izmaiņu gadījumā steigšus par to ziņotu RS.

LPUAA ieskatā nosacījumi, kuri dzīvokļu īpašniekiem būtu jāievēro tiešo norēķinu gadījumā, un to izpildes pieprasīšana, slēdzot līgumu ar ēkas pārvaldnieku, ir nelikumīgi, un pretrunā Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Ja vien datu subjekti – dzīvokļu īpašnieki – nav brīvi un nepārprotami mājas pārvaldniekam pauduši savu gribu par viņu personas datu tālāku nodošanu tieši RS, viņš saskaņā ar likumu to nedrīkst darīt. Taču monopolists uz saprātīgiem iebildumiem nereaģē. Vēl vairāk – ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarots pārstāvis līgumu, kurā iekļautas pretlikumīgās prasības, neparaksta, RS uzskata līgumu par nenoslēgtu, un “vainīgajām” mājām siltumenerģiju nepiegādā. Pagaidām var tikai minēt, kāpēc RS tik uzstājīgi vēlas iegūt dzīvokļu īpašnieku sensitīvos datus, ka gatavs pat atslēgt apkuri ēkām. Iespējams, pie visa vainojamas rēķinu sagatavošanas izmaksas – jau minētie 3,87 eiro (ieskaitot PVN). Kopumā tās veido ievērojamas summas. Piemēram, no ēkas, kurā ir 100 dzīvokļi, mēnesī par rēķinu sagatavošanu iespējams iekasēt 387 eiro, bet gadā – 4 644. No desmit šādām ēkām gada ieguvums ir jau 55 720 eiro, utt.

Cerams, ka monopolista patvaļu izdosies iegrožot. Apstrīdot minētā punkta iekļaušanu RS tipveida līgumos par siltumenerģijas piegādi, AS “Hausmaster” 2015. gada decembrī vērsās Konkurences padomē ar iesniegumu par AS “Rīgas siltums” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tieši tas, ka RS pārvada un sadala 76% no visas Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas, no kuras 77% tiek izmantoti dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, uzņēmumam ļauj voluntāri uzspiest patērētājiem nepieņemamus un pretlikumīgus siltumenerģijas piegādes līguma nosacījumus. Jāņem vērā, ka alternatīvas RS piedāvātajiem pakalpojumiem praktiski nav – atsakoties no RS piegādātās siltumenerģijas, iespējams izmantot tikai pašu spēkiem nodrošinātu lokālo siltumapgādi. Tomēr šādas sistēmas ar centralizēto siltumapgādi konkurēt nespēj.

RS uzspiestie līguma noteikumi vērtējami par netaisnīgiem un konkurenci ierobežojošiem darījuma nosacījumiem. Ja dzīvokļu īpašnieki kaut kad nākotnē pieņems lēmumu par tiešajiem maksājumiem monopolistam, tad ēku pārvaldniekam RS ieskatā būs pienākums (!) sniegt šim uzņēmumam informāciju par visām izmaiņām, kas skar attiecīgās ēkas dzīvokļu īpašniekus. Tā, savukārt, ir papildus datu apstrādes un kontroles slodze. Atklāts paliek jautājums, kādēļ RS nevēlas pats uzraudzīt savus klientus – tiešo maksājumu veicējus, un monitorēt datu bāzes? Kādēļ RS nevēlas tam nepieciešamās izmaksas segt no finanšu līdzekļiem, kurus monopolists iegūst par rēķinu sagatavošanu tiešo norēķinu pakalpojuma izmantotājiem?
Diemžēl RS nav uzskatījis par vajadzīgu apspriest jaunā standarta līguma nosacījumus ar dzīvojamo māju apsaimniekotājiem. Tā vietā RS izmanto draudus – ja līgums netikšot noslēgts, siltumapgāde tikšot pārtraukta. LPUAA ieskatā šāda rīcība nav vērtējama citādi, kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Vai šantāžas lietošana (siltumenerģijas piegādes pārtraukšana līgumu neparakstījušajām mājām) attiecībā pret saviem klientiem un viņu konkurētspējas ierobežošana Konkurences padomei šķitīs pietiekams iemesls lietas ierosināšanai, rādīs laiks. Bet pagaidām, kā saka vācieši, “kamēr lapsa sprediķo, uzmaniet zosis!