Nozari ietekmējušie faktori 2013. gadā

 

Ārpakalpojumu popularitātes pieaugums. 2013. gadā turpinājās apsaimniekošanas un uzkopšanas ārpakalpojumu popularitātes pieaugums dažādās nozarēs, tostarp publiskajā sektorā. Tā kā izmantojot ārpakalpojumu bieži ir iespējams samazināt uzkopšanas un apsaimniekošanas izmaksas līdz pat 20-30% un šie izdevumi lielos objektos veido būtisku ekspluatācijas izdevumu daļu, tika ieekonomēti ievērojami līdzekļi.

 

Kvalitātes un nodokļu nomaksas problēmas. Publiskajos, kā arī privātajos iepirkumos 2013. gadā joprojām piedalījās pretendenti, kuri piedāvāja izpildāmo darbu apjomam neadekvāti zemas cenas. Saskaņā ar LPUAA rīcībā esošo informāciju vairākkārt šādi pakalpojumu sniedzēji nespēja izpildīt savas saistības, kas radīja apgrūtinājumu klientiem. Personāla atalgojums un ar to saistītās izmaksas veido aptuveni 70% uzkopšanas pakalpojuma pašizmaksā, tādēļ izvairīšanās no nodokļu nomaksas nozarē ir ieguvusi samērā plašu vērienu. LPUAA atbalsta godīgu uzņēmējdarbību, tai ir noslēgta vienošanās ar VID par koordinētu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar statistikas datiem LPUAA biedri uz apgrozījuma 1 eiro samaksā aptuveni 2 reizes vairāk ar personāla atalgojumu saistītajos nodokļos nekā pārējie uzņēmumi, kuri arī aktīvi piedalās publiskajos iepirkumos.

 

Galvenie nozari ietekmējušie faktori 2014. gadā

 

Latvijā noteiktās minimālās algas pieaugums. Sākot ar 2014. gada janvāri pieauga valstī noteiktā minimālā darba alga. Vairumā gadījumu uzkopšanas nozarē strādājošie saņem minimālo algu, jo augstāku atalgojumu maksāt nepieļauj augstais konkurences līmenis tirgus dalībnieku vidū. Kā minēts iepriekš, darbinieku atalgojums ir nozīmīgākā izmaksu pozīcija nozarē. Līgumos par uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu visbiežāk nav noteikta kārtība, kādā tiek palielināta samaksa par pakalpojumiem gadījumā, ja valstī pieaug minimālā alga. Tādējādi godīgi strādājošajiem profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmumiem 2014. gadā būtiski pieauga pakalpojuma pašizmaksa.

 

Perspektīvas nozarē 2015. gadā

 

Ekonomisko sankciju ietekme uz nozari. ES un Krievijas savstarpējās sankcijas var negatīvi ietekmēt nozares klientu maksātspēju, kaut arī tiem joprojām būs nepieciešami uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi. Tādējādi ir sagaidāms, ka debitoru parādu apjoms, kas jau šobrīd apgrūtina nozares dalībniekus, turpinās pieaugt. Tas ietekmēs uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus un piegādā preces uzkopšanas un apsaimniekošanas jomas uzņēmumiem.

 

Iepirkumu procesa standartizācija. LPUAA sadarbībā ar IUB un piesaistot citas institūcijas un ekspertus, tostarp starptautiskos, izstrādā uzkopšanas iepirkumu dokumentācijas standarta komplektu. 2015. gadā tas būs pieejams visiem, kuri veic uzkopšanas iepirkumus un LPUAA organizēs informācijas kampaņu saistībā ar šo iniciatīvu. Plānots, ka komplekts ievērojami atvieglos iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu iepirkumu veicējiem, aizsargās to intereses pret negodprātīgiem un saistības izpildīt nespējošiem pretendentiem, palīdzēs īstenot saimnieciski izdevīgākās cenas principu ar īpaši uzkopšanas nozarei ekspertu izvēlētu kritēriju kopumu.

 

Būtiskākie nozares nākotnes izaicinājumi un valsts atbalsta nepieciešamība

 

Personāla resursu trūkums. Būtiskākā problēma ir personāla resursu trūkums, jo aizvien grūtāk kļūst piesaistīt uzkopšanas servisa darbiniekus. Šis apstāklis neizbēgami liks nozares dalībniekiem palielināt atalgojumu un samazinās līdz šim izplatīto dempinga tendenci. Darbiniekiem, kuri saņem pabalstus, bieži nav izdevīgi uzsākt darbu par minimālo algu, jo tad var tikt zaudēta iespēja saņemt pabalstus. Tādējādi esošā pabalstu sistēma kavē šādu darbinieku iesaistīšanos uzņēmumos, kuri legāli nodarbina darbiniekus.

 

Darbinieku kvalifikācija. Mūsdienu profesionālā uzkopšana prasa no servisa darbiniekiem un to vadītājiem kvalifikāciju, kura ļauj darbu veikt daudz efektīvāk nekā tas bija ierasts agrāk. Ergonomikas ekspertu izstrādātie uzkopšanas paņēmieni, līdzekļu un inventāra izvēle atbilstoši situācijai, uzkopšanas sistēmas ir jāapgūst. Tās nodrošina iespēju ar ievērojami (līdz pat 2-3 reizes)mazāku darbinieku skaitu paveikt to pašu darbu pat kvalitatīvāk nekā iepriekš. Tādēļ ir nepieciešams izglītot uzkopšanas servisa darbiniekus, un pirmā un otrā līmeņa vadītājus. Taču izglītības formālais pamats ir profesijas standarti. Diemžēl Latvijā atbildīgās institūcijas tos vēl šīm profesijām nav izstrādājušas, kaut arī saskaņā ar VID statistiku 2014. gadā valstī strādāja aptuveni 19 tūkstoši apkopēju. Salīdzinājumam – Igaunijā jau vairākus gadus šādi standarti pastāv un atbilstoši tiem privātajās un valsts izglītības iestādēs tiek veikta apkopēju, kā arī uzkopšanas darbu vadītāju apmācība un eksaminācija.