Drošas un higiēniski tīras vides nodrošināšanas priekšnosacījums ir šo darbu veicošo uzkopēju un uzkopšanas darbu vadītāju kompetence. Uzkopšanas darbu vadītājs visbiežāk nodrošina un atbild par uzkopēja kompetenci. Tās trūkums uzkopšanā ir būtisks drauds cilvēku veselībai un drošībai. Piemēram, nekompetents uzkopējs, un tas var būt gan uzņēmuma štata darbinieks, gan ārpakalpojumu sniedzēja darbinieks, bīstamu vai kaitīgu piesārņojumu savu darbību procesā var nevis aizvākt, bet gan ievērojami paaugstināt tā izplatību. Tādējādi jebkuram uzkoptās infrastruktūras lietotājam var ievērojami pieaugt risks tieši saskarties ar bīstamo piesārņojumu vai tikt pakļautam kaitīgā piesārņojuma iedarbībai.

 

 Vairāk nekā 20 gadus Igaunijā pastāv profesiju standarti, kuros noteiktas nepieciešamās kompetences uzkopšanas jomas izpildītāju un vadības līmeņa pienākumu veicējiem. Šiem profesiju standartiem atbilstošas mācību programmas piedāvā gan valsts, gan privātās mācību iestādes. Eksāmenos pierādot savu kompetenci, vairāk nekā 5000 apmācāmo Igaunijā ir ieguvuši profesionālās izglītības sertifikātus. Turpretī Latvijā šobrīd ir tikai viens profesionālais standarts uzkopšanas jomā -  profesijai “Uzkopšanas darbu meistars”, šajā standartā minētās kompetences iegūšanai mācību programmas nepiedāvā neviena Latvijas mācību iestāde un nevienam nav izsniegts šādu kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

 
Ar starptautisku semināru 21.01.2026 noslēdzās Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošana asociācijas (LPUAA) sadarbībā ar projekta vadošo partneri OÜ “PUHASTUSEKSPERT” (Igaunija) īstenotā ERASMUS+ projekta “CleanSkill” ieviešana. Ar Eiropas Savienības atbalstu realizētā “CleanSkill” projekta nosaukumā noteiktais virsmērķis ir mazināt kompetenču plaisu uzkopšanas jomā starp Igauniju un Latviju.

18 mēnešu laikā atbilstoši Igaunijas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras  (EKI) 4. līmenim mācību programmā “Uzkopšanas meistars” tika apmācīti 30, savukārt EKI 5. līmeņa programmā “Uzkopšanas darbu vadītājs” – 15 Latvijas uzkopšanas nozares vadošie darbinieki un speciālisti. Mācību dalībnieki kārtoja profesionālos eksāmenus un šos pārbaudījumus sekmīgi izturējušie ieguva kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.  Projektā tika analizēta un vērtēta Igaunijas uzkopšanas jomas profesionālās vadītāju izglītības faktiskā piemērotība pieredzes pārņemšanai Latvijā. Arī mums Latvijā ir nepieciešama labi funkcionējoša uzkopšanas kompetences sistēma.

Projekta rezultātā apmācītie Latvijas uzkopšanas nozares vadošie speciālisti ir pilnveidojuši savu kompetenci, kā arī to ir apliecinājuši, kārtojot eksāmenus. Šī sadarbība “CleanSkill” projektā ir mainījusi mūsu izpratni par kompetenču attīstību, un mēs stingri ticam, ka arī citiem atbildīgiem lēmumu pieņēmējam uzkopšanas jomā ir jābūt informētiem par šīm Latvijas uzkopšanas kompetenču sistēmas tālākajai attīstībai nozīmīgajām jaunajām zināšanām.
 

UZKOPŠANAS NOZARES TERMINI – TURPMĀK LIETOSIM VIENOTU TERMINOLOĢIJU!

​

Uzsākot projektu, Latvijā nebija apstiprinātas uzkopšanas nozares terminu sistēmas. Pārsteidzoši, bet tās trūkums izrādījās lielākā problēma apmācāmajiem. Izšķiroša nozīme mācību procesā ir konsekventai terminu lietošanai valsts valodā mācību materiālos, praktiskajos darbos un eksāmenos. Risinot šo izaicinājumu, LPUAA izveidoja Terminoloģijas komisiju, kas izstrādāja  uzkopšanas terminu kopumu ar skaidrojumiem latviešu valodā un tulkojumiem angliski. Tie ir pieejami asociācijas tīmekļa vietnē lpuaa.lv. Visām uzkopšanas procesā iesaistītajām pusēm ir jālieto viena un tā pati profesionālā valoda, lai izvairītos no pārpratumiem, piemēram, tehniskajās specifikācijās un piedāvājumos. Turpmāk aicinām pakalpojumu sniedzējus, pircējus, materiāli tehnisko resursu tirgotājus, izglītības iestādes, konsultantus, pētniekus un citas iesaistītās puses lietot terminus, kuri pieejami LPUAA tīmekļa vietnes sadaļā “Uzkopšanas termini”.

​

JĀŅEM VĒRĀ SĀKOTNĒJĀ APMĀCĀMO KOMPETENCE 

​

Lai vislabāk redzētu Igaunijas apmācību programmas darbībā, mācību grupā iekļāvām personas ar dažādu pieredzi. Starp tām bija vairāki augstākā līmeņa vadītāji, vairākas personas, kas nozarē ir jaunpienācējas, kā arī jaunieši, personas, kas strādā gan augstas, gan zemākas specifikācijas uzkopšanas tirgus sektoros. Kādi ir mūsu secinājumi? Lai sasniegtu labākos rezultātus, apmācāmo grupas ir jāprofilē atbilstoši to pieredzei, attiecīgi plānojot tām atbilstošu mācību saturu un metodiku. Igaunijas apmācības programmas bija noderīgas arī augstākā līmeņa vadītājiem ar nosacījumu, ka tam nav sākotnējās pieredzes uzkopšanas darbu izpildē. Ja mācību dalībnieki ir uzsākuši darbu kā augsti kompetenti apkopēji, tad apmācībai var būt mazāka vērtība, taču tā joprojām ir noderīga. Daļai apmācības radīja grūtības, savukārt citiem tās dažkārt bija vieglas. Tāpēc apmācāmo kompetences profila noteikšana, satura un metožu pielāgošana būs svarīga.

​

JĀPILNVEIDO MĀCĪBU METODIKA

​

Apmācāmo novērošana apmācību procesa laikā ļāva secināt, ka lekciju formāts nav efektīvākais. Cilvēki, kuriem piemīt labam uzkopšanas vadītājam nepieciešamās īpašības (EKI 4. līmenis), bieži vien nav akadēmiska tipa cilvēki, kas var efektīvi mācīties lekcijās, kam ir ilga uzmanības noturība un kas labi veic individuālos uzdevumus mājās, paši organizējot savu individuālo mācību darbu. Tas nozīmē, ka turpmāk ļoti  liela uzmanība jāpievērš plaša efektīvu  mācību metožu kopuma izveidei, izmēģināšanai praksē un pielāgošanai nozares īpatnībām, lai kritiski svarīgu zināšanu un prasmju nodošanas process noritētu augsti efektīvi. Projektā tika secināts, ka mācību programmu saturs lielā mērā ir piemērots, taču ir nepieciešamas būtiski efektīvākas mācību metodes. Turklāt jānodrošina apmācību veicējus ar instrumentiem, lai tie varētu apgūt un pārvaldīt šīs efektīvās metodes.   

​

IEGULDĪJUMIEM MĀCĪBĀS IR JĀATMAKSĀJAS

​

Projektā secināts, ka pastāv nepieciešamība pēc investīciju atdeves pieejas (angliski Return on Investment, jeb ROI), kur katram eiro, kas ieguldīts apkopēju un uzkopšanas vadītāju apmācībā, ir jāsniedz izmērāma un pierādāma atdeve. Katrai apmācību minūtei ir jābūt ekonomiski pamatotai, jo pretējā gadījumā organizācijas nebūs motivētas par tām maksāt. Ja šāda vērtība netiks nodrošināta, tad apmācības tiks finansētas tikai tad, ja tās būs obligātas iepirkumos vai noteiktas normatīvajos aktos, kā to apliecina vairāku citu valstu pieredze. 

​

Tomēr formāla pieeja kompetences prasību pierādījumu nodrošināšanai ne vienmēr nodrošina patiesu profesionālo kompetenci. Efektīva un kvalitatīva uzkopšana ir tieši saistīta ar cilvēku veselības un drošības nodrošināšanu, tādēļ nozarei ir nepieciešamas izglītības programmas, kas attīsta praktiskās prasmes un kuru vērtību organizācijas atzīst un ir gatavas finansēt arī bez valsts atbalsta vai juridiska spiediena. Tādēļ nepieciešams izstrādāt un piedāvāt tirgū ROI balstītas mācību programmas uzkopšanas vadošajiem darbiniekiem un apkopējiem.

​

REALITĀTEI ATBILSTOŠI PROFESIJU STANDARTI UZKOPŠANĀ

​

Profesionālās kompetences pamats ir profesijas standarts. Latvijā uzkopšanas jomā šobrīd ir tikai viens profesiju standarts “Uzkopšanas darbu meistars”, kurš ir nepiemērots faktiskajai situācijai un saskaņā ar to neviena mācību iestāde nepiedāvā izglītības programmas. Projektā “CleanSkill” esam secinājuši, ka arī Latvijā ir nepieciešama līdzīga uzkopšanas profesionālo standartu struktūra, kāda tā pastāv un efektīvi pilda savus uzdevumus Igaunijā jau vairāk nekā 20 gadus. 

​

Vienlaikus mēs secinām, ka ir svarīgi oficiāli atzīt vērtību radošas kompetences, par kuru sniegšanu saviem darbiniekiem organizācijas ir gatavas maksāt. Tāpēc profesionālie standarti ir jāpielāgo Latvijas tirgus vajadzībām. Profesionālajos standartos nedrīkst iekļaut liekas kompetences, kas neveicina vērtības radīšanu, bet tikai palielina apmācību izmaksas. Tādā gadījumā apmācības kļūst neadekvāti dārgas, tās netiek pirktas un rezultāts – uzkopšanas vadītāju un darbinieku kompetences vājināšana. Vāja kompetence uzkopšanā nozīmē negatīvu ietekmi uzkopto telpu lietotāju veselībai, zaudētas dzīvības, ievērojami vājāku ilgtspējas sniegumu. 

​

KOPSAVILKUMS UN TURPMĀKIE UZDEVUMI 

​

• Uzkopšanas vadītāja kompetence ir ļoti svarīga visām ieinteresētajām pusēm. 

• Kompetences nodrošināšanā, kā arī komunikācijā starp uzkopšanā iesaistītajām pusēm būtiska ir profesionālo nozares terminu sistēma valsts valodā, tādēļ Latvijā tā ir izstrādāta un pieejama tīmekļa vietnē lpuaa.lv. Visas ieinteresētās puses ir aicinātas izmantot šo brīvpieejas resursu, lai izvairītos no terminoloģiska rakstura pārpratumiem. 

• Ir jāizstrādā un jāievieš jaunas, efektīvas un atbilstošas zināšanu un prasmju apmācības metodes. 

• Jāizstrādā un jāpārbauda praksē uzkopšanas apmācību ROI mērīšanas sistēma.

• Latvijā jāizstrādā un jāievieš tirgus vajadzībām atbilstoši uzkopšanas jomas profesiju standarti. 

• Lai iepriekš minētos mācību metodikas pilnveidošanas un ROI mērīšanas sistēmas izveides uzdevumus paveiktu, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm starptautiskā līmenī jāapvieno sava kompetence, radošums un enerģija.